18.02.2022. Politiskās partijas ”Republika” valde izsludina ārkārtas biedru sapulci, (turpmāk – sapulce), kas norisināsies 2022. gada 5. martā plkst.09.00, attālinātā formātā Zoom platformā ar Google.doc balsošanas sistēmu, moderēšanas adrese Augusta Deglava iela 38A, Rīga.

Biedri ar ārkārtas biedru sapulces lēmumprojektiem var iepazīties rakstot uz e-pastu: kustiba@republikanis.lv.

Biedru reģistrācija sapulcei e-vidē (ZOOM) notiks 5. martā no plkst. 9:00 līdz plkst. 9:50.

ZOOM saite tiks nosūtīta pirms reģistrācijas uz katra biedra norādīto e-pastu.

Pieslēdzoties ZOOM biedriem ieslēdzot kameru, būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), pēc kā biedram tiks piešķirts identifikācijas numurs, kurš būs jāuzrāda balsošanā.

Pēc biedru reģistrācijas noslēguma, biedriem uz e-pastu tiks nosūtīta ZOOM saite, kas paredzēta, lai pieslēgtos ārkārtas biedru sapulcei.

Balsošana ārkārtas biedru sapulcē notiks ar Google.doc starpniecību. Balsošana notiks trīs daļās.

Ārkārtas sapulces darba kārtība:

1. Paziņojums par kvorumu
2. Balsojums par sapulces vadītāju, protokolistu un balsu skaitītāju
3. Darba kārtības un balsošanas kārtības apstiprināšana

https://forms.gle/aF5eoCKGtjqfFmdG6   –   Balsojums par pirmajiem trīs ārkārtas darba kārtības punktiem

Balsošana un balsošanas rezultātu apkopošana un paziņošana.

4. Revīzijas komisijas ikgadējais ziņojums
5. Balsojums par  Statūtu grozījumiem
6. Politiskās partijas “Republika” valdes atsaukšana
7. Revīzijas komisijas atsaukšana

https://forms.gle/Zu93qVEULUnqFwR89   –   Balsojums par partijas amatpersonu atsaukšanu un statūtu grozījumiem.

Balsošana un balsošanas rezultātu apkopošana un paziņošana.

8. Politiskās partijas “Republika” valdes un valdes priekšsēdētāja ievēlēšana
9. Politiskās partijas “Republika” domes priekšsēdētāja ievēlēšana
10. Politiskās partijas “Republika” revīzijas komisijas ievēlēšana

https://forms.gle/oA1Vka1MLzeGXcF99   –   Balsojums par partijas amatpersonu ievēlēšanu.

Balsošana un balsošanas rezultātu apkopošana un paziņošana.

11. Ievēlētās valdes un valdes priekšsēdētāja paziņošana
12. Ievēlētās domes sastāva paziņošana
13. Revīzijas komisijas sastāva paziņošana
14. Citi jautājumi.

Valde aicina visus biedrus pieslēgties attālinātajai sapulcei e-vidē. Ja, kāds no biedriem nevar pieslēgties attālināti, lūdzam izmantot iespēju pilnvarot citu biedru pārstāvībai un balsošanai sapulcē un savlaicīgi informēt par to, rakstot uz e-pastu:  kustiba@republikanis.lv

Pilnvaras iesniegšanas kārtība:

1) Aizpilda pilnvaru (pievienota pielikumā);

2) Nogādā pilnvaras oriģinālu partijas koordinatoram iepriekš sazinoties pa tālruni +371 23379747*;

3) Nosūta e-pastu uz kustiba@republikanis.lv, norādot, kurš pilnvaro un kuru pilnvaro, kā arī tālruni saziņai;

*Pilnvara jānogādā Politiskās partijas “Republika” koordinatoram iereģistrēšanai līdz 03.03.2022. plkst. 17.00

Biedru sapulces attālinātā pieslēgšanās notiks ZOOM  platformā uz kuru saite tiks izsūtīta 05.03.2022.

Ja rodas papildus jautājumi, droši rakstiet (telefons +371 23379747).

Patiesā cieņā

Politiskās partijas “Republika” valde

06.02.2022. Partijas “Republika” deputāti Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens rosina iedzīvotājiem, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumam paredzēt 50% atlaidi, taču nosakot, ka tā nevar būt lielāka par 500 eiro.

Nodokļa samazinājumu deputāti piedāvā piemērot dzīvojamām mājām, to daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, un tām piekritīgajai zemei.

Parlamentārieši rosina tos attiecināt uz personām, kurām vai tās laulātajam vai kopā ar laulāto ir bērns vai bērni ar invaliditāti, un ja personai vai tās laulātajam šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta kopā ar vismaz vienu no minētajiem bērniem.

Priekšlikums paredz, ka minētos atvieglojumus piemērotu arī gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kuram šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta, ir bērniem vai personas vai tās laulātā pirmās pakāpes augšupējais radinieks.

31.01.2022. Pēc partijas “Republika” Saeimas deputātu Kaspara Ģirģena un Ērika Pucena iniciatīvas Saeimā iesniegts priekšlikums svītrot no Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normu aizliegt strādāt personām bez sadarbspējīgā sertifikāta. Tas pozitīvi ietekmētu vairāk nekā 60 000 cilvēku, kas uz doto brīdi ir atstādināti vai atlaisti no darba vietām, kā arī pasargātu no jauniem atlaišanas viļņiem.

“Savulaik valdība uzstāja uz obligātu vakcināciju, apgalvojot, ka tādā veidā tiks mazināta vīrusa izplatība. Diemžēl šī brīža statistika rāda uz pretēju situāciju – pandēmijas izplatība vairs nav kontrolējama. Tāpēc būtu tikai taisnīgi un loģiski, ka atjaunotu iespējas strādāt cilvēkiem, kuriem savas pārliecības dēļ šī iespēja tika liegta. Turklāt tas risinātu darbaspēka trūkuma problēmas un mazinātu nabadzības riskus un spriedzi uz valsts un pašvaldību sociālajiem budžetiem,” norāda Saeimas deputāts, “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens.

Deputāts Ģirģens arī aktualizē jautājumu, kurš atlīdzinās šiem cilvēkiem par sabojātām dzīvēm, stresiem, jo jau tajā laikā bija pietiekami daudz signālu, kas apšaubīja valdības ierobežojumu efektivitāti. Tāpat var arī sagaidīt, ka pieaugs šo iedzīvotāju pieteikumi tiesā pret valsti par piespiedu atstādināšanām un to radītajām sekām uz dzīves kvalitāti. Valdības izstrādātie un Saeimā pieņemtie noteikumi atstāja šos cilvēkus bez iespējām saņemt jebkādus iztikas līdzekļus ne bezdarbnieku, ne darbadevēju atlaišanas pabalstu veidā. Turklāt visticamāk, ka lielākajā daļā gadījumu darbadevējs jau būs aizstājis darbinieku ar citu personu, tādā veidā cilvēkiem nebūs iespēja atgriezties savā amatā un darbavietā.

“Energoresursu krīzes ietekmē būtiski cēlušās mājsaimniecību izmaksas un līdz ar to pieauguši nabadzības riski. Valdībai ir jāatzīst, ka tā kļūdījās ar obligātās vakcinācijas efektivitāti uz sabiedrības noturību pret vīrusu, tāpēc steidzami ir jārisina esošā situācija sabiedrības interesēs un jāatjauno cilvēkiem iespējas strādāt, kā arī jānodrošina, lai nebūtu atlaišanu pēc 15.februāra, kad virknei cilvēku beidzas sertifikāta termiņš. Ja jau tagad mēs redzam, ka valsts ir ceļā uz ierobežojumu būtisku mīkstināšanu un atcelšanu, tad šim ir jābūt par likumdevēja prioritāti. Šī būs reize, kad valdību veidojošās partijas var izrādīt empātiju pret cilvēkiem, kuri jau vairākus mēnešus nevar strādāt, kā arī novērst jaunas atlaišanas,” norāda Saeimas deputāts, “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens.

Laika posmā no 2021. gada novembra, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izstrādāšanu”, darbu ir zaudējuši aptuveni sešdesmit tūkstoši cilvēku darbspējīgā vecumā. Šobrīd, kad ir noteikts vakcinēšanās un pārslimošanas sertifikātu derīguma termiņš, arī pēc 2022. gada 15. februāra būs darbinieku atlaišanas, līdz ar to atkal tiks papildinātas bezdarbnieku rindas, kā arī pašvaldību budžeti tiks noslogoti ar nepieciešamību piešķirt pabalstus. Bezdarba līmeņa palielināšanās nelabvēlīgi ietekmē valsts ekonomiku. Valsts un pašvaldību budžeti šobrīd ir noslogoti, lai risinātu situāciju, kas radusies energo krīzes ietekmē. Līdz ar to, bezdarbnieku līmeņa celšanās būtu vēl viens papildus slogs valsts un pašvaldību budžetiem.

Saeimā par priekšlikumiem likumprojektā “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” deputātiem būs jābalso šo ceturtdien, 3.februārī. Priekšlikumu parakstīja arī Saeimas deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo un Ļubova Švecova.

Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens ir partijas “Republika” valdes locekļi, pārstāvot partijas Republikāņu atzaru. Republikāņu kustības izveidotājs ir partijas līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens, kas iestājas par fundamentālām valsts pārvaldes pārmaiņām, piemēram, tautas vēlēts prezidents, referenduma sliekšņa būtiska samazināšana, tautai iespēja pielietot veto tiesības Saeimā pieņemtiem likumprojektiem un iespējas atsaukt prezidentu un Saeimas deputātus (izņemot pirmajā un pēdējā gadā), turklāt Saeimā puse deputātu būtu bezpartejiski (vienmandāta apgabala deputātu sistēma līdzīgi kā Lietuvā). Kustību veido gan partijas “Republika” biedri, gan domubiedri bez politiskās piederības.

30.01.2022. Partijas “Republika” Republikāņu atzars paudis atbalstu partijas dibinātājam un līdzpriekšsēdētājam Sandim Ģirģenam un aicina viņu turpināt uzsākto darbu partijas stiprināšanā.

Līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens šonedēļ tikās ar Republikāņu biedriem un kustības dalībniekiem, lai pārrunātu savu mandātu partijas līdzpriekšsēdētāja amatā. Veiktajā kustības biedru anketēšanā 94% no 204 respondentiem snieguši savu atbalstu partijas līdzpriekšsēdētājam. Atbalstu otra partijas līdzpriekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska ierosinājumam uz laiku Ģirģenam pamest partijas vadību atbalstīja vien 4 cilvēki.

Jau iepriekš partijas “Republika” valdes locekļi, Republikāņu kustības vieni no veidotājiem – Ēriks Pucens un Kaspars Ģirģens pauda atbalstu Sandim Ģirģenam un nešaubās par viņa reputāciju saistībā ar telefona sāgu un raidījumu “Nekā Personīga”, uzsverot, ka ministram nav izvirzītas apsūdzības un, veikli manipulējot ar faktiem, tas ir mēģinājums viņu diskreditēt.

“Republikāņu kustības flangs partijā “Republika” veido lielāko biedru daļu – aptuveni 350 cilvēku, kas iestājās partijā tieši sekojot agrākā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena uzsaukumam un aktivitātēm. Līdz ar to kustības aizsācējam un partijas “Republika” dibinātājam un līdzpriekšsēdētājam ir viss vajadzīgais mandāts, lai partijas vadībā turpinātu iesākto kursu par fundamentālu pārmaiņu valstī virzīšanu. Republikāņu balsojums atspoguļo līdzi domājošās sabiedrības daļu un liek uzdot jautājumu, vai aiz sensitīvas informācijas glabājoša tālruņa sāgas netiek novērsta sabiedrības uzmanība no miljonu krāpniecības lietām,” norāda Kaspars Ģirģens, partijas “Republika” valdes loceklis.

Republikāņu kustība radās pērn septembrī un tā apvieno domubiedrus, kas vēlas mainīt esošo politiskā karteļa sistēmu Latvijā un ilgākā laika periodā soli pa solim virzīt fundamentālas, drosmīgas pārmaiņas valstī.

Piemēram, tautas vēlēts prezidents, referenduma sliekšņa būtiska samazināšana, tautai iespēja pielietot veto tiesības Saeimā pieņemtiem likumprojektiem kā šobrīd prezidentam un iespējas atsaukt prezidentu un Saeimas deputātus (izņemot pirmajā un pēdējā gadā), turklāt Saeimā puse deputātu būtu bezpartejiski (vienmandāta apgabala deputātu sistēma līdzīgi kā Lietuvā). Kustību veido gan partijas “Republika” biedri, gan domubiedri bez politiskās piederības.

Sveiciens REPUBLIKĀŅIEM Jaunajā gadā!

Sākam jaunu tradīciju un informējam par aktualitātēm un darbiem ar jaunumu lapas starpniecību. Ja arī Jūs vēlaties piedalīties tās satura radīšanā, sūtiet materiālus uz kustiba@republikanis.lv.

Sandis Ģirģens: Mainot sejas Saeimā vai valdībā, diez vai iznīcināsim partiju karteli

Ekspress saruna ar REPUBLIKĀŅU kustības aizsācēju Sandi Ģirģenu: “Esmu ideālu un principu cilvēks. Tas man ieaudzināts jau bērnībā. Ir lietas, kurās nav iespējams kompromiss ar savu sirdsapziņu. Jau esot valdībā kā iekšlietu ministrs, redzēju, cik perfekti darbojas politisko partiju kartelis – aizmuguriskas vienošanās, aiz legālām shēmām noslēpta korupcija. Šajā sistēmā pazūd vienkāršais cilvēks un strādāšana viņa interesēs.”

Interviju lasiet šeit.

____________________________________________________

REPUBLIKĀŅI Saeimā

REPUBLIKĀŅI veido opozīciju Saeimā. To pārstāv republikāņi un Saeimas deputāti Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens. Ikviens REPUBLIKĀNIS (REPUBLIKA dibinātājs, biedrs un kustības atbalstītājs) var vērsties pie mūsu pārstāvjiem Saeimā un ierosināt iniciatīvas.

Lasi tālāk, kādas iniciatīvas iesniegtas rudens sesijā

____________________________________________________

Inga Zirka: vai mūsu izglītības sistēma iemācīsies būt stiprāka pēc Covid-19?

Inga Zirka ir aktīva REPUBLIKĀŅU kustībā un savas valsts patriote. Viņas ikdiena ir saistīta ar pedagoģiju. Vērtīgs skatījums uz mums tik ierastajām lietām izglītībā.

Dzīvojam ļoti sarežģītā laikmetā. Valdības lēmumi visādos jautājumos mainās gandrīz vai katru dienu. Izglītības jomā, tāpat kā visās citās jomās, ir strauji jāpielāgojas. Pedagogiem ir jābūt speciālistiem ne tikai savos mācību priekšmetos, bet arī jāveic laboratoriju asistentu darbs. Testu nodošana skolās ir kļuvusi par ikdienas satāvdaļu. Pedagogiem jāorientējas tehnoloģijās, lai varētu nodrošināt mācību procesu tajos brīžos, kad bērniem jāmācās attālināti. Pašreiz ir mācības klātienē, bet uz cik ilgu laiku? Tas nevienam nav zināms. Jautājums ir arī kādā kvalitātē mūsu bērni saņem izglītību. Pagājušajā mācību gadā daudzās skolās bērni nepaspēja izņemt visu gadā paredzēto mācību vielu. Bērni, kuri mācās pirmajās klasītēs skolā, nevar atcerēties “normālu” dzīvi, un mācības klātienē bez maskām un distancēšanās.

Lasiet visu viedokļu rakstu šeit.

____________________________________________________

Roberts Strazds: Elektroenerģijas ietekme uz tautsaimniecības attīstību Latvijā

Roberts Strazds REPUBLIKĀŅU kustībā vada tautsaimniecības grupu. Savu viedokļa rakstu viņš veltījis aktuālajai enerģētikas tēmai.

Latvija, enerģētikas politikas attīstībā, nevadās pēc nacionāliem priekšnosacījumiem, bet pēc pārņemtām starptautiskām konvencijas saistībām, kuras īstenotas ES direktīvās, piemēram, ES atjaunojamo energoresursu direktīvā, Energoefektivitātes direktīvā u.c., kuras vēlāk atspoguļojas nacionālajās stratēģijās un ilgtspējīgas attīstības plānos.

Lasi visu viedokļu rakstu šeit.

____________________________________________________

Brošūra

REPUBLIKĀŅU buklets ir gatavs. Tajā ir gan par kustību, gan arī mūsu piedāvājums par nepieciešamību mainīt sistēmu. Lūdzu visus, kas vēlas padalīt bukletus savā novadā, savā darba vietā vai citviet, lūdzu rakstiet kustiba@republikanis.lv .

Bukletu var apskatīt šeit (sadaļa Iniciatīvas).

____________________________________________________

Aktuālais REPUBLIKĀŅU kalendārs

IK MĒNEŠA SAPULCE AR SANDI ĢIRĢENU

• 12.janvāris pulksten 18.00 – 19.30

https://us02web.zoom.us/j/88135441000?pwd=TWZ0Z3gxcGxLNHk3RGFGbVJNeUdPZz09

Meeting ID: 881 3544 1000
Passcode: 932931

REĢIONĀLĀ TĪKLOJUMA SAPULCE

Slēgta grupa reģionālajiem koordinatoriem un reģionālo REPUBLIKĀŅU nodaļu vadītājiem/pārstāvjiem. Citus interesentus, kas vēlas pievienoties, lūdzam rakstīt kustiba@republikanis.lv.

• 11.janvāris pulksten 18.00 – 19.30

TAUTSAIMNIECĪBAS DARBA GRUPA KOPĀ AR ROBERTU STRAZDU

• 10. janvāris pulksten 19.00
  Tautsaimniecības grupa kopā ar Robertu Strazdu | Būvniecības fenomens Latvijā

Join Zoom Meeting
https://us05web.zoom.us/j/86850153314?pwd=VGQxSGN0aFl3NHRmZm9haUNuTE1Gdz09 

Meeting ID: 868 5015 3314
Passcode: Ln2ZQU

• 18. janvāris pulksten 19.00
  Enerģētika: kā gāze ietekmē nacionālo drošību?

Join Zoom Meeting
https://us05web.zoom.us/j/84792874101?pwd=L1lod2E5VDlSOXZ4NDlmeVZwTWMwUT09

Meeting ID: 847 9287 4101
Passcode: 8ZQbA6

____________________________________________________

PRAKTISKA INFORMĀCIJA

1. Ja vēlamies mainīt Latviju, tad jādarbojas kopā. Varbūt ir kādas prasmes vai vienkārši vēlaties būt aktīvs un pievienoties mūsu komandai, kas veic ikdienas pienākumus? Meklējam gan informācijas apkopotājus, analītiķus, sociālo tīklu satura radītājus (var palīdzēt arī koordinēt info), koordinatorus, pasākumu rīkotājus, ideju ģeneratorus u.tml.
https://forms.gle/fLo2BfCGh9umPZCA9

2. Ātrākai komunikācijai esam izveidojuši REPUBLIKĀŅU KUSTĪBAS čata grupu. Ja neesat vēl pievienojies, lūdzu rakstiet uz mūsu centrālo 24/7 mob.tālruņa numuru 23379747 (vai arī uz e-pastu kustiba@republikanis.lv) un dodiet atļauju Jūs pievienot vai nu telegram vai nu whatsup REPUBLIKĀŅI grupai (abi satur vienādu
informāciju).

3. Mēs atšķiramies no citām partijām, ar to, ka ieklausāmies biedru/atbalstītāju teiktajā, veicot regulāras aptaujas. Šoreiz aptauja par ideju sistēmas maiņai. Ja ir iespēja, priecāsimies, ja aizpildīsiet. Aptauja ir anonīma.

https://forms.gle/QWP6RzoYXbfmR6Yp7

4. Aicinām pievienoties

* mūsu Facebook Republikāņu slēgtajai grupai, kurā Republikāņi publicē savas pārdomas –

https://www.facebook.com/groups/republika247
* Vai jau sekojiet Republikāņu izveidotajai Facebook lapai? Pievienojaties – https://www.facebook.com/republikanukustiba .

Šajā lapā publicējam REPUBLIKĀŅU informāciju, domas un darbus.

____________________________________________________

PALDIES!

REPUBLIKĀŅU KOMANDA IR SPĒKS

Latvija, enerģētikas politikas attīstībā, nevadās pēc nacionāliem priekšnosacījumiem, bet pēc pārņemtām starptautiskām konvencijas saistībām, kuras īstenotas ES direktīvās, piemēram, ES atjaunojamo energoresursu direktīvā, Energoefektivitātes direktīvā u.c., kuras vēlāk atspoguļojas nacionālajās stratēģijās un ilgtspējīgas attīstības plānos.

Mg.sc.Pol Roberts Strazds, enerģētikas politikas speciālists, Republikāņu tautsaimniecības grupas vadītājs

Elektroenerģijas modernās ģeopolitiskās transformācijās ES ir ieguldījusi 720 miljonu eiro, lai īstenotu elektroenerģijas tirgus liberalizāciju caur elektrotīkla sinhronizācijas procesu – savienojot esošos elektrotīklus ar ES. Latvijā elektroenerģija tiek iegūta no HES, vēja parkiem, koģenerācijām, biogāzes, biomasas, termoelektrostacijām, kas 2019. gadā nodrošināja 84,7% elektroenerģijas patēriņu. Daudzas attīstītas valstis, kuras pilnībā vai daļēji, pieņem elektroenerģijas reformas, lai nodrošinātu elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Tomēr globālā skatījumā, tikai dažām valstīm ir izdevies veicināt efektīvu cenu noteikšanu un lielāku piekļuvi elektroenerģijai.

Elektroenerģija tautsaimniecības attīstībā spēlē nozīmīgu lomu ekonomiskās izaugsmes attīstībā, sākot ar ražošanu, beidzot ar transporta nodrošinājumu. Brīdī kad pieaug vidējais ienākumu līmenis, ir īpaši raksturīgi tam, ka pieaugs arī pieprasījums pēc augstākas enerģētikas kvalitātes: tīrākas, vai ilgtspējīgākas enerģijas.

Lai gan elektroenerģijas iegūšanā tiek izmantotas citas komponentes, ar kuru iespējams, nevar pietiekami nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi, tomēr, elektroenerģija un IKP parasti iet roku rokā.

Elektrības cenu sadārdzinājums ir cēloņsakarība gāzes cenu pieaugumam,  savukārt gāzes cenu pieaugums, kurš sasniedzis līdz šim neredzētus rekordus ir pateicoties Eiropas zaļajai politikai, kura sadārdzina gāzi. Tādejādi veidojas ģeopolitiska cīņa starp ES un Krieviju.

Ja Latvijā vēlētos samazināt elektroenerģijas cenu tarifu, tad ES uz laiku būtu jāatvieglo vai jāsamazina ogļskābās gāzes izmešu kvotas, vai jākompensē kvotas sadārdzinājumu, kuras seko līdzi straujam cenu kāpumam un ietekmē tautsaimniecības attīstību. Labākajā scenārijā, Latvijas politikas veidotājiem būtu nepieciešams izstrādāt priekšlikumus OIK pilnīgai likvidācijai.

Dzīvojam ļoti sarežģītā laikmetā. Valdības lēmumi visādos jautājumos mainās gandrīz vai katru dienu. Izglītības jomā, tāpat kā visās citās jomās, ir strauji jāpielāgojas. Pedagogiem ir jābūt speciālistiem ne tikai savos mācību priekšmetos, bet arī jāveic laboratoriju asistentu darbs. Testu nodošana skolās ir kļuvusi par ikdienas satāvdaļu. Pedagogiem jāorientējas tehnoloģijās, lai varētu nodrošināt mācību procesu tajos brīžos, kad bērniem jāmācās attālināti. Pašreiz ir mācības klātienē, bet uz cik ilgu laiku? Tas nevienam nav zināms. Jautājums ir arī kādā kvalitātē mūsu bērni saņem izglītību. Pagājušajā mācību gadā daudzās skolās bērni nepaspēja izņemt visu gadā paredzēto mācību vielu. Bērni, kuri mācās pirmajās klasītēs skolā, nevar atcerēties “normālu” dzīvi, un mācības klātienē bez maskām un distancēšanās.

Inga Zirka, pedagoģe

Vissāpīgākais ir tas, ka ļoti labi, profesionāli  pedagogi zaudēja darbu šī gada 15. novembrī. Skolas direktori bija izmisumā kā šos “robus” aizpildīt. Bērni zaudēja iemīļotus skolotājus, klases audzinātājus, 9.un 12. klases – eksāmenu priekšmetu skolotājus. Skolotāji, kuri palika darbā, pēkšņi kļuva pārslogoti, jo bija jāuzņemas papildus stundas. Kas notiks ar tiem skolotājiem, kuri zaudēja darbu? Viena daļa, kuriem pedagoga profesija ir sirdslieta, sēros ilgi par pazaudēto, iemīļoto darbu ar bērniem un jauniešiem. Citi iespējams kļūs par tālmācības skolu skolotājiem, bet liela daļa vienkārši aizies no pedagogu profesijas.

Darbu skolā pamet arī tie skolotāji, kuri nav bijuši spiesti aiziet, jo slodze par lielu, emocionālā sasprindzinājuma nasta kļūst par smagu. Valdībai būtu šis pārsteidzīgais lēmums par pedagogu atlaišanu jāatceļ. Ir jāļauj profesionāliem cilvēkiem strādāt savā profesijā, lai viņi var turpināt piedāvāt kvalitatīvu izglītību bērniem un jauniešiem, rūpēties par savām ģimenēm, saņemt pelnīto atalgojumu, kā arī turpināt godprātīgi maksāt nodokļus valstij. Jaunieši, piemēram, varētu četras dienas nedēļā mācīties klātienē un piekto mācīties ar tiem skolotājiem, kuri epidemioloģisku ierobežojumu dēļ, spiesti mācīt attālināti. Manuprāt, nevakcinētie skolotāji ir gatavi par savu naudu veikt testus un strādāt, bet valdība viņus, nez kāpēc, soda par nepakļaušanos teju jau obligātajai vakcinēšanai.

Ir ļoti daudz aktuālu izglītības jautājumu par kuriem varētu rakstīt, bet šis samilzušais jautājums par tiesiskumu izglītības sistēmā met milzīgu ēnu un nomāc visus pārējos jautājumus. Ja bērni, kuri mācās skolā redz, ka viņu pedagogi zaudē darbu, ne tādēļ, ka viņi būtu nekompetenti, bet tādēļ, ka viņiem tiek atņemta brīvība, kāda motivācija viņiem var būt mācīties un tiekties iegūt izglītību? Jaunietis varētu domāt šādi: “Mans skolotājs bija izglītots, interesanti mācīja, audzināja un saliedēja mūsu klasi, pat tad, kad tas bija jādara ilgstoši attālināti, taču viņu atlaida no darba? Kādas ir garantijas, ka es varēšu brīvi mācīties, iegūt izglītību, mācīties augstskolā un strādāt?” Šobrīd tiešām tādu garantiju nav.

Esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka Latvijā bērniem ir iespējams apgūt izglītību ģimenē. Tas ir iespējams, ja ir saprotoši skolotāji, kuri sadarbojas ar vecākiem, atbalsta, sastāda un labo pārbaudes darbus. Mans dēls jau otro gadu mācās mājmācībā. Dzīvojam Liepājā  un viņš ir piesaistīts Vilgāles sākumskolai (Kuldīgas rajonā). Viņam ir iespēja ātrāk apgūt mācību vielu, individuāli piestrādāt pie vielas, kas sagādā kādas grūtības, kā arī klātienē piedalīties sportā, darbmācībā un citās stundās, kuras ir vēlams apgūt kopā ar citiem bērniem. Mani skumdina tas, ka skolēnu līdzfinansējums, kam vajadzētu sekot skolēnam, ir nogriezts par 90%. Tādēļ skola, pie kuras viņš un daudz mājmācības bērnu ir piesaistīti, patiesībā nodarbojas ar labdarību palīdzot mājmācības bērniem. Skolai arī nav iespējams vairs pieņemt bērnus no citiem rajoniem ārpus Kuldīgas rajona finansējuma trūkuma dēļ. Kur ir palikusi šī nauda, kurai vajadzēja sekot manam dēlam, kā arī pārējiem mājmācības bērniem?

Manuprāt, īpaši šajos laikos, mājmācība un tālmācība būtu atbalstāma, jo tā dod bērniem un jauniešiem stabilitāti strauji mainīgajā sabiedrībā. Taču, šķiet, ka valdība vēlas darīt visu iespējamo, lai šādu mācības veidu mazinātu vai apturētu. Tālmācība mazajās klasēs dod bērniem iespēju mācīties mājās, bet ar skolotāju sniegto atbalstu attālinātās stundās, ja vienam no vecākiem darba dēļ nav iespējams veltīt pietiekoši daudz laika, lai bērns varētu apgūt mācībvielu ģimenē. Attālināti gan skolotāji, gan bērni var ideāli strādāt epidemioloģiski visdrošākajā vidē. Lauku skolas, kur ir klātienes bērnu trūkums var būt inovatīvas un pieņemt mājmācību bērnus.Tas būtu vairāk iespējams, ja valdība atbalstītu šādu mācīšanās modeli (ar līdzfinansējumu, ko bērni parastajās skolās dabū) un, ja skolās būtu radoši pedagogi un inovatīvi direktori.

Noslēgumā vēlos teikt, ka mums ir šajā sarežģītajā laikā jāmācās domāt ārpus sistēmas un ārpus līdzšinēji pierastajām normām. Tikai, ja būsim gatavi meklēt radošus risinājumus, mēs varēsim izglītībā un arī citās jomās iet uz priekšu.

19.01.2022. Saeimas deputāts, partijas “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens iesniedzis Saeimā priekšlikumu līdz 5% samazināt PVN ēdināšanas pakalpojumiem un pamatpārtikas produktiem – maizei, gaļai, olām un piena produktiem.

Saeimā par priekšlikumiem likumprojektā “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” deputātiem būs jābalso šo ceturtdien, 20. janvārī.

“Šobrīd ēdināšanas uzņēmumi nespēj darboties ar pilnu jaudu valdības pieņemto pārlieku pārspīlēto ierobežojumu dēļ. Tomēr valsts atbalsts tai nepienākas, jo tīri formāli drīkst strādāt. Vairums ēdināšanu uzņēmumi nevis strādā, bet mēģina izdzīvot. Tāpēc 5% PVN likmes piemērošana būtu taisnīgi pret nozari, lai tā var pārziemot Covid laiku un turpināt nodrošināt cilvēkus ar darbu, ar saviem pasūtījumiem atbalstīt vietējos lauksaimniekus un pārtikas produktu ražotājus. Vienlaikus ir jāatbalsta arī iedzīvotāji ar samazinātu PVN likmi atsevišķām pārtikas grupām, ko veicinājusi valdības spēja savlaicīgi risināt enerģētisko krīzi valstī un tās radīto inflācijas vilni. Šis risinājums sniegtu atbalstu arī vietējiem lauksaimniekiem un ražotājiem, kuri visi saskaras ar pandēmijas un energoresursu radīto krīzi,” norāda Saeimas deputāts, “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens.

Jāmin, ka deputāts Ģirģens jau iepriekš bija iesniedzis līdzīgus priekšlikumus, bet nav saņēmis atbalstu. Viņa ieskatā šobrīd ekonomikas ministram un valdībai kopumā būtu jāskatās daudz plašāks atbalsta instrumentu loks, lai savaldītu strauji pieaugošās inflācijas radītos nabadzības un maksātnespējas riskus. Katrā ziņā valdības izlikšanās un vēlme nerisināt enerģētikas krīzi ir attīstījis ļoti nekontrolētu inflācijas vilni, kas pasliktina iedzīvotāju maksātspēju un dzīves kavlitāti.

Samazinātas PVN nodokļa likmes ieviešana pozitīvi radītu labvēlīgus apstākļus vietējo ražotāju konkurētspēju attīstībā, pozitīvi ietekmētu svaigās gaļas uzņēmumu naudas plūsmas, vidējo atalgojumu strādājošajā nozarē, vienlaikus, arī sniegtu iespēju palielināt pirktspēju Latvijas iedzīvotāju vidū.

“PVN samazināšana ļautu konkurēt ar kaimiņvalstu cenām. Lietuvā pārtiku var iegādāties lētāk nekā Latvijā. Turklāt, Lietuvā Latvijā ražotas preces ir lētākas kā Latvijā. Tas veicinājis, ka arvien vairāk latviešu brīvdienās dodas iepirkties uz kaimiņvalstīm,”  norāda Kaspars Ģirģens.

Latvijā jau ir veiksmīga pieredze samazinātas PVN likmes ietekmei uz nozari. Pēc 5% PVN likmes noteikšanas svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits, preču un pakalpojumu apgrozījums, produkcijas patēriņš. Pirkšanas un pārdošanas produktivitāte uzlabojusies. Arī iepriekš organizācijas ir lūgušas šajos sarežģītajos apstākļos atbalstīt lauksaimniekus Latvijā, paplašinot produktu grupas – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka samazinātā 5% PVN likme būtu jāattiecina arī uz citiem pārtikas produktiem.

Šobrīd cūkkopības nozare Latvijā ir uz sabrukuma robežas, spiesti samazināt ganāmpulkus, jo Latvijā cūkgaļas tirgus noteiktā likme ir zemākā Eiropā, pat par 25 % mazāka kā Eiropas Savienībā, un krietni zem pašizmaksām.

Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijas 70. punktā ierakstīts solījums, ka tiks izvērtētas iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem. Samazinot PVN likmi visiem pārtikas pamatproduktiem no 2022. gada, kopējais produktu patēriņš palielinātos par 4,7%. Aprēķināts, ka mājsaimniecību budžetā veidosies finansiālais ietaupījums 19,3 miljonu eiro apmērā.

19.01.2022. Partijas “Republika” Saeimas deputāts Ēriks Pucens iesniedzis Saeimā priekšlikumu samazināt pašizolāciju visām kontaktpersonām līdz piecām dienām. Šobrīd valdība plāno samazināt pašizolāciju tikai atsevišķām sabiedrības grupām, kā piemēram, mediķiem, iekšlietu darbiniekiem, lai nodrošinātu valsts funkciju izpildi u.tml.

“Ir pagājuši jau gandrīz divi gadi kopš pandēmijas sākuma, un zinātnieki ir labāk iepazinuši šo vīrusu. Tāpēc būtu tikai tālredzīgi no mūsu puses sekot līdzi citu valstu pieredzei un samazināt pašizolācijas laiku līdz 5 dienām. Pretējā gadījumā šobrīd liels izaicinājums darbadevējam ir nodrošināt darbu nepārtrauktību, ņemot vērā ar kādu ātrumu Omicron izplatās vakcinēto vidū, bet darba ņēmējiem nebūtu jāsaskaras ar netaisnību par došanos pašizolācijā “uz sava rēķina”,” norāda Ēriks Pucens, “Republika” Saeimas deputāts.

Saeimas pārstāvis uzsver, ka ir jāiemācās sadzīvot ar vīrusu ilgtermiņā, nodrošinot pēc iespējas labāku procesu un lietu nepārtrauktību, kā arī dzīves kvalitāti. Pšizolācijas samazināšana līdz piecām dienām ļaus savlaicīgi konstatēt vīrusa pazīmes, bet, ja to nav, tad persona var savlaicīgi atgriezties gan darbā un saņemt ienākumus, gan arī savā ikdienas dzīvē. Jāņem vērā, ka līdz šim valdība nav paredzējusi materiālus atbalsta mehānismus pašizolācijā esošajām personām, un tas vairāk atkarīgs no darba devēja rīcības un vai var darbu veikt attālināti. Pašizolācijā esošajām personām nav paredzētas arī slimības lapas. Ja darba devējs nepiekrīt atbalstīt, tad pašizolācijas finanšu slogs gulstas uz personu, kas godprātīgi izpilda valsts ierobežojumus.

“Republikas” priekšlikumu Saeima skatīs šo ceturtdien sēdē.

17.01.2022. Partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens norāda, ka daudz efektīvāks un ātrāks risinājums par priekšlikuma par PVN samazināšanu nešanu uz valdības koalīcijas padomi, būtu par to ekonomikas ministra pārstāvētajai “Nacionālajai apvienībai” nobalsot Saeimā. Izpētīts, ka ar NA deputātu balsīm būtu pieticis, lai pērn oktobrī un decembrī pieņemtu samazinātu PVN un pagājušo ceturtdien – par energoresursu cenu iesaldēšanu. Lēmumi netiek laicīgi pieņemti, bet ar novēlošanos – 2/3 Eiropas valstis jau pirms Latvijas bija izvēlējušās energoresursu nodokļu samazināšanu, tādā veidā mīkstinot vispārīgu cenu celšanos un inflāciju.

“Man nav saprotams, kāpēc ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam jānāk ar skaļu pieteikumu uz valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmēm par PVN samazināšanu, ja būtu pieticis, ka viņa pārstāvētā partija “Nacionālā apvienība” kopš oktobra trīs reizes būtu nobalsojusi par PVN samazinājumu energoresursiem vai energoresursu cenu iesaldēšanu. Šobrīd vārdi nesaskan ar vārdiem. Jau tobrīd bija zināma negatīva ietekme uz iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju, un tāpat nebija saprotams, kāpēc bija jāgaida Polijas delegācijas vizīte Latvijā, ja jau rudenī virkne Eiropas valstu operatīvi samazināja PVN energoresursiem. Ko mēs gaidījām un kāpēc nereaģējām? Un to varēja izdarīt ļoti vienkārši – tikai ar ekonomikas ministra partijas balsojumu Saeimā,” norāda partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens.

Partijas līdzpriekšsēdētājs norāda, ka partija “Republika” jau oktobrī un decembrī vairākkārtīgi bija iesniegusi Saeimā priekšlikumu par PVN samazinājumu energoresursiem. Gan pērn 7.oktobrī, gan 16.decembrī, gan 13.janvārī ar NA deputātu atbalstu būtu pieticis PVN nodokļa samazināšanai vai cenu iesaldēšanai, lai jau tagad iedzīvotāji pēc iespējas mazāk izjustu šo krīzi.

Ģirģens norāda, ka energoresursu sadārdzinājumam ir liela ietekme uz inflāciju un kopēju dārdzību valstī: “Mēs redzam, ka laicīga nereaģēšana ir veicinājusi ķēdes reakciju un tā ietekmē šobrīd ceļas cenas gan pārtikai, gan produktiem, gan pakalpojumiem. Ar vienu PVN samazinājumu vairs var nepietikt, lai pasargātu daļu iedzīvotājus, pašvaldības un uzņēmējus no izmaksu strauja pieauguma, kas robežojas ar maksātspēju. Un te ir jāraugās plašāk – šī ir lielākā enerģētikas krīze pēdējos divdesmit gados, no kuras cieš visi – arī pašvaldības ceļ trauksmes signālus, jo nezina, kā nomaksāt tik straujo energoresursu izmaksu pieaugumu un tās paredz lielu slogu sociālajam budžetam iedzīvotāju maksātspējas pasliktināšanās dēļ.”

“Republika” ieskatā valdībai ne tikai jāskrien pakaļ kā vienmēr nokavētajam vilcienam, bet vēl svarīgāk paralēli atrast ilgtspējīgu risinājumu Latvijas enerģētikas neatkarības stiprināšanai. Valdībai pārāk aizrāvusies ar diskutablu Covid-19 pasākumu ieviešanu, aizmirstot par energoresursu krīzi. Joprojām nav rastas atbildes un pieņemti konceptuāli lēmumi par šodienas, kā arī tuvāko desmitgažu izstrūkstošo energoresursu jaudu ražošanas procesu. Lietuvas prezidents devis signālu par iespējamu mazas jaudas atomelektrostacijas būvniecību. Kāda ir Latvijas valsts augstāko amatpersonu nostāja? Strausa politika un atsevišķu amatpersonu publiskā retorika, ka Latvija nespēj ietekmēt energoresursu cenas, absolūti neatbilst ilgtermiņa Latvijas nacionālajām interesēm.

Latvijas konkurētspējas un nabadzības risku mazināšanas vārdā, steidzami jārod risinājumi, kā Latvija grasās saražot vajadzīgos energoresursus par konkurētspējīgu cenu patērētājiem.

10.01.2022.Valdības lēmums noteikt ierobežojumus nerevakcinētajiem pēc būtības nozīmē slēptu lokdaunu nozarēm – norāda partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens.

Viņš norāda, ka valdības lēmums noteikt vakcinācijas sertifikātiem beigu termiņu ir tuvredzīgas politikas rezultāts un tikai pasliktinās ekonomisko situāciju un dzīves kvalitāti valstī, ņemot vērā sabiedrības skeptisko attieksmi pret revakcinācijas efektivitāti uz saslimstības mazināšanu. Pēc būtības tas ir slēpts lokdauns atsevišķām nozarēm, kuras var darboties tikai zaļajā režīmā, bet par tā sekām valdībai nebūs jāmaksā atbalsti.

“Valdība vēlreiz kāpj uz tiem pašiem grābekļiem. Tikai šoreiz tā iet tālāk un paredz juridiski korektu mehānismu, lai tai nav jāizmaksā atbalsta mehānismi nozarēm, kuras zaudēs klientus. Nav jābūt orākulam, lai paredzētu tālāku ķēdes reakciju – apgrozījuma kritumi uzņēmumiem, kas saistīti ar pirkumiem klātienē, maksātnespējas, optimizācijas un cilvēku emigrācija no valsts, kurai vairs netic. Mēs jau šobrīd redzam, ar kādām sekām saskaras nozares pēc valdības lēmumiem šķirot vakcinētos un nevakcinētos un noteikt kā normu nevakcinēto atstādināšanu un atlaišanu no darba vietām. Pēc pirmo lēmumu viļņa darbu zaudēja ap 60 tūkstošiem cilvēku.

Nosakot vakcinācijas sertifikāta beigu termiņu, jau februārī ap 350 tūkstošiem tas beigsies. Mēs redzam, ka uz doto brīdi ar revakcināciju neveicas un tikai puse to ir veikusi. Tas nozīmēs, ka palielināsies slodze uz tautsaimniecību un pieaugs to iedzīvotāju skaits, kuriem mazināsies dzīves kvalitāte, jo šie cilvēki būs ierobežoti pakalpojumu saņemšanā. No otras puses nozares – cietīs arī uzņēmējdarbība, jo tā nedrīkstēs nodrošināt pakalpojumu saņemšanu šiem cilvēkiem,” norāda partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens.

Partijas līdzpriekšsēdētājs norāda, ka nav saprotams, kāpēc izveidojusies tik liela plaisa starp Latvijas un kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas valdību lēmumiem – to, ko nevar darīt Latvijā, var darīt Lietuvā un Igaunijā. Mūsu kaimiņvalstis daudz mērķtiecīgāk strādā, lai nepasliktinātu cilvēku dzīves kvalitāti un pēc iespējas vairāk ļautu uzņēmējdarbībai “elpot”. Savukārt Latvija ar saviem lēmumiem ir veicinājusi, ka nozares cīnās par izdzīvošanu, kā spilgtu piemēru minot tirdzniecības centrus, kas mainījuši telpu plānojumu, lai varētu strādāt sarkanajā režīmā.

“Nozares un to pārstāvošās asociācijas jau vairākkārtīgi ir norādījušas uz valdības lēmumu ietekmi uz privātā biznesa spējām pilnvērtīgi darboties šajos apstākļos. Zems klientu pieplūdums un apgrozījuma vēl lielāks kritums, valsts atbalsta trūkums, zaudējumi – tas iemācījis uzņēmumiem kļūt gudrākiem šajā situācijā un nepaļauties uz valsti. Piemēram, veselas nozares izdzīvošanas vārdā bijušas spiestas aiziet ēnu sektorā vai meklēt unikālus risinājumus, kā apiet ierobežojumus. Kāpēc līdzīgos epidemioloģiskos apstākļos Lietuvā un Igaunijā pie galdiem kafejnīcās var sedēt neierobežots cilvēkus skaits, bet Latvijā ir uzlikti ierobežojumi. Arī finanšu ministrs ir atzinis, ka Latvijā ir vieni no stingrākajiem ierobežojumiem un aicinājis tos pārskatīt uzņēmumiem, kuri pandēmijas dēļ nevar vai ir ierobežoti strādāt, tos pielīdzinot Eiropas valstu vidējai praksei,”  atzīst Sandis Ģirģens.

Viņš aicina valdību pieņemt atbildīgi lēmumus, lai nabadzības faktoru ietekmē nepieaugtu noziedzības riski valstī.

14.01.2022. Pēc traģēdijas Rīgā, kur uz gājēju pārejas dzērājšoferis notrieca ģimeni ar letālām sekām Saeimas deputāts, partijas “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens sagatavojis priekšlikumu grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz atgriezties pie kriminālatbildības ieviešanas par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Piemēram, līdzšinējo sodu papildināšanu ar brīvības atņemšanu vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību vai ar sabiedrisko darbu.

“Jebkurš transportlīdzekļa vadītājs, kurš sēžas pie transportlīdzekļa stūres alkohola ietekmē ir drauds sabiedrībai. Šāda rīcība apdraud gan pašu transportlīdzekļa vadītāju, gan citus satiksmes dalībniekus. Jau pērn rosināju noteikt bargākus ierobežojumus transportlīdzekļu vadītājiem, lai izskaustu vēlmi sēsties pie stūres dzērumā. Viens no ierosinājumiem bija iesniegtie priekšlikumi Saeimā par transportlīdzekļa vadīšanu ar nulles vai līdz 0,2 promilēm, kā tas ir vairākās valstīs pasaulē. Diemžēl Saeimas deputāti nebija gatavi tobrīd atbalstīt šo priekšlikumu. Tomēr uzskatu, ka šī ir sabiedrības drošības problēma, kur nedrīkst būt tolerance pret pārkāpējiem. Tāpēc jāatgriežas pie kriminālatbildības noteikšanas pret tiem, kas sēdušies pie stūres dzērumā,” norāda Saeimas deputāts, “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens.

Ģirģens arī norāda, ka par kriminālatbildības ieviešanu par transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē tika runāts jau pagājušā gadā, tomēr konkrēti lēmumi un grozījumi Krimināllikumā netika pieņemti. Veicot grozījumus Krimināllikumā, tiks panākts, ka būs mazāk transportlīdzekļu vadītāju, kuri sēdīsies pie transportlīdzekļa stūres alkoholisko dzērienu reibuma stāvoklī, tas nozīmē, mazāk ceļu satiksmes negadījumu, līdz ar to drošāka ceļu satiksme kopumā.

Arī statistikas dati neuzrāda uzlabojumus – tā 2020. gadā tika reģistrēti 733 satiksmes negadījumi, kuros transportlīdzekļa vadītājs atradies alkohola reibumā, 2019. gadā – 663 šādi negadījumi, 2018. gadā – 684. Savukārt satiksmes negadījumi ar smagi ievainotajiem un bojāgājušiem, kuros autovadītāji kā negadījuma dalībnieki, ir atradušies alkohola reibumā 2021. gadā bija 57, 2019. gadā – 40 šādi negadījumi, 2018. gadā – 53.

“Dati par personām, kuras ir vadījušas transportlīdzekļus alkoholisko dzērienu ietekmē, ir graujoši. 2020. gadā – 3527 dzērājšoferi, 2019. gadā – 3539, 2018. gadā – 3485. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, bet šādu autovadītāju ir daudzreiz vairāk, jo pie katras automašīnas nevar nozīmēt policistu. Tas nozīmē, ka neapzinīgā sabiedrības daļa nav gatava pati mainīties. Tāpēc pirmais solis, kas ir jāveic – ir jāpiemēro kriminālatbildība, kā arī jāturpina diskusija par 0 vai 0,2 promiļu ieviešanu, jo sabiedrībā ir dziļi iesakņojies uzskats “vienu jau var”! Bet daļai pēc vienas seko vēl un vēl,” norāda Kaspars Ģirģens.

Latvijā līdz 2027. gadam iecerēts par 35% samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojā gājušo un smagi cietušo iedzīvotāju skaitu, paredz Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027. gadam, ko ir apstiprinājusi valdība. Lai sasniegtu plānā noteikto mērķi, ir noteikti trīs rīcības virzieni – drošs ceļu satiksmes dalībnieks, droša vide un drošs transportlīdzeklis.

Lai sasniegtu šo mērķi (drošs ceļu satiksmes dalībnieks), ir nepieciešams, lai transportlīdzekļu vadītājiem pat neienākt prāta sēsties pie transportlīdzekļa alkoholisko dzērienu reibuma stāvoklī. Viens no veidiem, kā to panākt, ir noteikt, ka par transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, ja alkoholisko dzērienu koncentrācija asinīs vai izelpā pārsniedz 1,5 promiles, tiek paredzēta kriminālatbildība.

04.12.2021. Sanda Ģirģena, ex iekšlietu ministra, partijas “Republika” līdzdibinātāja, viedoklis

Kā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie Valsts prezidenta un premjera ar jautājumu, kā tieši nākamā gada budžets atbilst šo valsts pirmo amatpersonu vēl pirms gandrīz gada publiski dotajam solījumam iekšējo drošību izvirzīt kā prioritāti 2022.gada valsts budžetā?! Atceros šī gada janvārī tikšanos ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurā tika panākta vienota izpratne, ka valsts iekšējās drošības stiprināšanai jābūt nākamā gada valsts budžeta vienai no prioritātēm. Ja iekšlietas patiešām ir valsts prioritāte, tad būtu jāsāk ar iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma palielināšanu vismaz 1000 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Pretējā gadījumā reālu plānu atalgojuma palielināšanai neesamība, inflācija un dzīves dārdzība vēl vairāk demotivēs iekšlietu darbiniekus palikt dienestos.

Kaut arī 2022.-2024.gada budžeta pieprasījuma sagatavošanas procesā Iekšlietu ministrija kā galvenos virzienus budžeta pieprasījumam izvēlējusies pareizas prioritātes: motivēts un izglītots personāls, uzlabota darba vide un nodrošināta augsta sniegto pakalpojumu kvalitāte, tomēr 2022.gada budžetā iekļautās aktivitātes – amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšanai (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana) – piešķirtie 20 735 004 eiro; kā arī Valsts policijas amatpersonu  izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide) – 2 990 682 eiro – absolūti neliecina par saplānotu un sistēmisku valsts iekšējā drošības stiprināšanu. Pēc manām aplēsēm atalgojuma palielināšanai būtu nepieciešams vismaz desmit reizes lielāks valsts bāzes finansējums.

Zemākais valsts finansējums Baltijā

Salīdzinājumam – Lietuvā 2021. gada budžetā iekšlietām tika atvēlēti 845 miljoni eiro jeb 302 eiro uz iedzīvotāju. Igaunijā – 446 miljoni eiro jeb 335 eiro uz iedzīvotāju. Savukārt Latvijā – 429 miljoni eiro jeb tikai 227 eiro uz iedzīvotāju. Skumji. Lai mēs sasniegtu Igaunijas līmeni iekšlietu ministres papildu finansējuma pieprasījumam darbinieku atalgojumam būtu jābūt 220 miljonu eiro apmērā.

Ja šādu finansējumu nebija iespējams atrast vienā gadā, tad būtu taisnīgi definēt samaksas palielinājuma grafiku tuvākajiem gadiem. Skaidrība par tuvākajiem dienesta gadiem esošajiem darbiniekiem radītu stabilitāti, savukārt zināmā laika periodā vidējā atalgojuma izlīdzināšana  starp aizsardzības, iekšlietu un tieslietu nozarēm kopsakarībā ar konkurētspējīgu, mūsdienīgu izglītības saturu, vidējā termiņā ļautu valsts nacionālo drošību, īpaši valsts iekšējo drošību un tiesiskumu pacelt pavisam jaunā kvalitātē, kā arī iekšlietu sistēmai piesaistīt kvalitatīvāku personālu. Šobrīd atbildīgo amatpersonu publiskā retorika par algu pieaugumu iekšlietu darbiniekiem 2022.gada budžetā sabiedrībā rada tikai viltus sajūtu, ka valsts iekšējā drošība tiek pienācīgi stiprināta.

Viens piemērs – pirms gada 2021.gada budžetā jau izcīnīju atalgojuma pieaugumu izmeklētājiem, tad kāpēc 2022.gada budžets atkal koncentrējas uz to pašu amatu kategoriju? Vai ugunsdzēsēji glābēji  ar iztrūkstošo personālu, zemo algu nav pelnījuši stabilitāti un algas saprātīgu paaugstinājumu? Kāpēc netiek pārskatītas algas amatpersonām, kuru kompetence ir iepirkumi, specifikāciju sastādīšana, informāciju tehnoloģijas?

Valsts attieksme neveicina motivāciju

Vai nebūtu bijis prātīgi pirms 2022.gada budžeta sastādīšanas Iekšlietu ministrijai uz Ministru kabinetu virzīt informatīvo ziņojumu ar ministrijā jau sagatavoto visu darbinieku jauno atalgojumu sistēmas koncepciju, kuru nodevu Golubevas kundzei kā stafetes kociņu? Kāpēc svarīga visu darbinieku atalgojuma sistēmiska plānošana? Atalgojuma sistēmiska plānošana ietver sevī konkrētu mērķu vai rezultātu sasniegšanu, piemēram, amatpersonu noziegumu, ieskaitot, korupcijas risku mazināšanu. 2022.gada budžets ne tikai nerisina amatpersonu noziegumu risku mazināšanu, bet palielina atalgojumu kontrolējošām amatpersonām, tai pat laikā amatu kategorijām, kuras pakļautas korupcijas riskiem, atalgojums ne tikai palicis iepriekšējā līmenī, bet inflācijas ietekmē vēl samazinās. Nav jābūt gaišreģim, lai izdarītu secinājumu par atsevišķu amatpersonu aiziešanu no dienesta vai noziedzības risku paaugstināšanos.

Vēlos vērst sabiedrības uzmanību, ka formāla iekšlietu sistēmas atalgojuma politika bez sistēmiskas plānošanas, nesasniedzot izvirzītos mērķus: Latvija viena no drošākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, darba kvalitātes celšana, jauno tehnoloģiju ieviešana, procesu modernizācija, personāla atjaunošana, prevencijas paaugstināšana, dienestu mobilitātes, prestiža celšana u.c., jau tuvākajos gados vēl vairāk pazeminās iekšlietu sektora spēju kvalitāti pildīt valsts funkcijas. Iekšlietu darbinieku mobilitāte, reaģētspēja būs kritiski zema. Faktiski tiks apdraudēta sabiedrības drošība, un tiesībaizsardzība būs pieejam tikai ekstra gadījumos vai kā īpaša prece. Citiem vārdiem – sargājiet sevi, savu ģimeni, īpašumu paši.

Uz šo dienu iekšlietu dienestu personāls strauji noveco, ir apdraudēta pēctecība, daudzas amatpersonas ir sasniegušas izdienas vecumu, iztrūkstošās vakances, kā arī darba apjoms tiek veikts uz pārslodzes un virsstundu rēķina. Darbinieki, kuriem rodas papildus slodze sakarā ar Covid-19 epidemioloģiskās drošības kontroles pasākumiem,  ir psihoemocionāli izdeguši, zemais atalgojums nemotivē sasniegt rezultātus.

Vismaz 1000 eiro mēnešalga iekšlietu darbiniekiem

Kā iekšlietu ministrs pastāvīgi aktualizēju jautājumu par to, ka iekšlietas jau trīsdesmit gadus ir atstātas novārtā. Uzskatu, ka šim atalgojuma pieaugumam ir jābūt līdzvērtīgam pedagogu un veselības darbinieku atalgojuma pieaugumam, kā zemāko atalgojuma līmeni nosakot 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Šobrīd neto jeb pēc nodokļu nomaksas mēnešalgu zem 1000 eiro saņem 82% Valsts policijas, 91% Valsts Robežsardzē un 95% Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādājošo (IeM dati uz šī gada oktobri).

Izcils piemērs tam, cik lielu lomu motivēšanā un cilvēkresursu sakārtošanā spēlē atalgojuma palielināšana, ir Latvijas valsts ārējā drošība, kas kopš 2014. gada ir valsts prioritāte un, ik gadu budžetā paredzot finansējumu ne mazāk kā 2% no IKP, ir panākta stabilitāte bruņoto spēka cilvēkresursu, materiāltehniskās bāzes attīstībā. Šo piemēru vienmēr esmu minējis arī kontekstā ar iekšējo drošību, kas pārāk ilgi atstāta novārtā, kā rezultātā ir akūts darbinieku nekomplekts un augsta rotācija.

Politiskās partijas “Republika” ieskatā nepieciešams vienots redzējums par iekšējo drošību kopumā, un konkrēts plāns, kā to sistemātiski un mērķtiecīgi uzlabot – kādi jautājumi ir risināmi jau šogad, kādi nākamgad, kādi turpmākajos gados.

Nobeigumā vēlos aicināt Attīstībai/Par saskatīt savu atbildību iekšlietu jautājumu sakārtošanā. Ja tā uzņēmās atbildību par šo jomu, tad to ir jādara ar 100% atdevi, it īpaši apstākļos, kad ledus jau sāka sakustēties un bija mērķtiecīgi un bez atkāpšanās jāturpina uzsāktais kurss.

19.10.2021. Partijas “Republika” deputāti iesnieguši Saeimā priekšlikumu, kas paredz personām, kas nav vakcinētas vai kurām nav sadarbībspējīgā sertifikāta un kuras zaudējušas darbu Ministru kabineta rīkojuma par piespiedu atstādināšanu dēļ, piešķirt bezdarbnieka pabalstu no iesnieguma iesniegšanas dienas. Pretējā gadījumā valdības lēmumu dēļ daļa sabiedrības tiek apzināti atstāta bez ienākumiem un tiek pakļauta nabadzības riskam, kas Latvijā jau ir augsts.

Sandis Ģirģens, “Republika” līdzpriekšsēdētājs: “Valdībā pieņemtais rīkojums atstādināt no darba nevakcinētos darbiniekus var salīdzināt ar slazdu, jo šiem cilvēkiem nebūs iespējas saņemt likumā paredzēto atlaišanas kompensāciju no darbadevēja, savukārt no valsts bezdarbnieku pabalsts pienāksies tikai pēc trim mēnešiem. Turklāt tas viss būs rudens ziemas mēnešos, kad cilvēkiem ir jāmaksā par apkuri un būtiski kāpušas cenas energoresursiem. Šāda situācija skars pietiekami lielu sabiedrības daļu, un tam būs nopietnas sociālās sekas, tāpēc aicinām Saeimu labot valdības tuvredzību un paredzēt instrumentu, kas novērstu sociālo spriedzi un atjaunotu tiesisko paļāvību valstī. Valdības uzdevums ir nepalielināt nabadzības riskus valstī un atrast veidu, kā šos cilvēkus neatstāt bez iztikas līdzekļiem.”

Priekšlikumu iesnieguši partijas “Republika” Saeimas deputāti un to skatīs jau šo ceturtdien Saeimas sēdē.

Ministru kabineta šī gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” rezultātā daļa nevakcinēto darba ņēmēju izvēlēsies pamest darbavietu, lai pretendētu uz bezdarbnieku pabalstu, jo formāts “atstādināts no darba pienākumiem” nozīmē nesaņemt darba algu. Ņemot vērā, ka šāds lēmums varētu veicināt cilvēku masveidu aizplūšanu, valdībai ir jābūt alternatīvam risinājumam, lai šos nodokļu maksātājus neatstātu bez iztikas līdzekļiem. “Republika” priekšlikums paredz personām, kas kļuvušas par bezdarbnieku uz paša uzteikuma pamata, nodrošināt sociālās garantijas un piešķirt bezdarbnieka pabalstu no dienas, kad iesniegts iesniegums par pabalsta piešķiršanu.

Sandis Ģirģens vērš uzmanību, ka Latvijā ir augsti nabadzības riski, uz kuriem vienmēr norāda tiesībsargs. Energoresursu kāpums un inflācija kopumā kontekstā ar pilnīgu “lockdown” jau nozīmēs sociālās spriedzes palielināšanos sabiedrībā. Vēl viens nepārdomāts lēmums tikai veicinās šos nabadzības riskus un arī palielinās iekšējās drošības riskus un pašnāvības.

“Republika” iesniegtais priekšlikums paredz tā stāšanos spēkā no šī gada novembra un tas zaudēs savu aktualitāti līdz ar ārkārtas situācijas beigšanos.

13.10.2021. No 2022.gada Veselības ministrija piešķīrusi papildu 4,9 miljonus eiro gadā reto slimību pacientu laboratoriskajiem izmeklējumiem un cistiskās fibrozes medikamentu kompensēšanai. Kā norāda Saeimas deputātu atbalsta grupas reto slimību pacientiem vadītājs Kaspars Ģirģens (partija “Republika”), lai arī reto slimību pacientiem ir nepieciešams daudz lielāks valsts atbalsts, tomēr šis ir būtisks uzlabojums atsevišķas diagnozes pacientu dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

Kopš deputātu atbalsta grupas izveides Saeimā, izdevies pievērst lielāku Veselības ministrijas uzmanību reto slimību pacientiem un uzlabot sadarbību starp pacientu organizācijām un ministriju. Jāmin, ka Veselības ministrija bija pieprasījusi nākamā gada budžetā papildus 46 miljonus eiro reto slimību pacientiem. Piešķirti tika 4,9 miljoni eiro, no kuriem lielāko atbalstu jeb aptuveni 4,2 miljonus eiro saņems cistiskās fibrozes pacienti noteiktu medikamentu iegādei, bet 700 tūkst. tiks novirzīti kopumā reto slimību pacientu laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Kaspars Ģirģens, Saeimas deputātu atbalsta grupas reto slimību pacientiem vadītājs (partija “Republika”): “Reto slimību pacientu medikamenti ir ļoti dārgi un prasa lielus valsts ieguldījumus. Diemžēl valsts atbalsts ir vairāk nekā nepietiekams, tāpēc alternatīvs atbalsts šiem cilvēkiem tiek panākts ar ziedošanas platformām kā Ziedot.lv. Tomēr esmu gandarīts, ka izdevies spert nelielu soli un atrast līdzekļus vienas slimības pacientu atbalstam no valsts budžeta. Latvijā ir 29 šādi cistiskās fibrozes pacienti, kuriem ikdienā būtu nepieciešami šie inovatīvie medikamenti. Šīs zāles būtu noteiktai bērnu un jauniešu vecuma grupai. Vienam pacientam šādu medikamentu iegāde sasniedz 300 tūkst. eiro gadā. Līdz ar to Veselības ministrija ir apņēmusies runāt ar zāļu ražotājiem par medikamentu zemākām cenām vai vienotu iepirkumu visām Baltijas valstīm, lai spētu nodrošināt zāles visiem šiem pacientiem, nevis tikai daļai, izstrādājot saņemšanas kritērijus.”

Vienlaikus pēc Kaspara Ģirģena ierosinājuma tiek meklēti papildu reto slimību pacientu finansēšanas avoti. Piemēram, šobrīd iesniegts priekšlikums Saeimā paredzēt, ka ienākumi no digitālā nodokļa tiek novirzīti šīs slimības ārstēšanai. Jāmin, ka šis būtu jauns nodoklis, kas attiektos uz ārvalstu daudznacionāliem uzņēmumiem, bet neskartu vietējos uzņēmumus.

Deputātu atbalsta grupas vadītājs informē, ka konkrētais medikaments ir jauns medicīnā un tam šobrīd nav analogu, bet tas paver jaunas iespējas bērnu un jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā un nākotnē integrēšanos darba tirgū, no kā ieguvēja ir arī valsts.

Daļa reto slimību nav dzīvībai bīstamas, daļu slimību simptomus iespējams novērst lietojot medikamentus, taču lielāko daļu no tām izārstēt nevar, bet ar atbilstošu ārstēšanu un medicīnisku aprūpi, var uzlabot pacientu stāvokli un dzīves kvalitāti, kas ir ļoti būtiski, jo valstij ikviens tās cilvēks ir svarīgs.

2020.gadā laikā vien reģistrēto reto slimību pacientu skaits dubultojies. 2021. gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 11167 pacienti ar 1246 dažādām diagnozēm pēc ORPHA klasifikācijas. 583 diagnozes bija reģistrētas katra vienam pacientam, bet 191 diagnoze – diviem cilvēkiem Latvijā. Kopumā vienā piektdaļā (22%) no Latvijā reģistrētajām diagnozēm bija 10 vai mazāk pacienti.

Deputātu atbalsta grupas galvenie mērķi ir atbalstīt mūsdienīgu reto slimību aprūpes organizāciju Latvijā, aizstāvēt reto slimību pacientu intereses un tiesības uz savlaicīgu, pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Vienlaikus tās mērķis būs aicināt Veselības ministriju izstrādāt plānu reto slimību jomā 2021.-2023. gadam, uzraudzīt tā īstenošanu, kā arī noteikt Veselības ministrijai veicamos pasākumus un izmērāmus kritērijus reto slimību jomā, tai skaitā attiecībā uz slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, katra aprūpes līmeņa kompetenci un tehnoloģisko nodrošinājumu, kā arī veselības aprūpes un dzīves kvalitātes nodrošināšanu pacienta interesēs.

Grupā savu dalību pieteikuši 12 Saeimas deputāti – Kaspars Ģirģens, Gundars Daudze, Andris Skride, Ļubova Švecova, Jūlija Stepaņenko, Anda Čakša, Inese Ikstena, Ieva Krapāne, Normunds Žunna, Edmunds Teirumnieks, Evija Papule un Ivars Puga.

21.09.2021. Politiskās partijas “Republika” Saeimas deputātu grupa iesniegusi Saeimas Prezidijam grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, rosinot noteikt samazinātu 5% PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, skaistumkopšanas pakalpojumiem, kultūrai, sportam un sporta klubiem, kā arī tūristu mītnēm uz laiku, kamēr ir spēkā valdības noteiktie ierobežojumi sakarā ar COVID-19 pandēmiju.

Par rosinātajiem priekšlikumiem Saeimas deputāti lems jau šo ceturtdien, 23. septembra Saeimas sēdē. Priekšlikumus iesniedza “Republika” deputāti  Kaspars Ģirģens, Evija Papule, Ēriks Pucens, Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī Saeimas deputāts Ralfs Nemiro.

Kaspars Ģirģens, Saeimas deputāts, partija “Republika”: “COVID-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu dēļ vissmagāk cietuši tieši sabiedriskās ēdināšanas, skaistumkopšanas, izmitināšanas mītnes, kultūras un sporta sektors. Šajā situācijā vissmagāk skartas nozares maksimāli jāatbrīvo no nodokļu sloga, lai novērstu uzņēmumu bankrotus un cilvēkkapitāla aizplūšanu uz citām valstīm. PVN 5% likmes piemērošana ļaus samazināt cenas, veidot uzkrājumus tādējādi palielinot pieprasījumu, apgrozījumu un palīdzot uzņēmumiem pārvarēt šo krīzi.”

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,46 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 48,7 % mazāk nekā 2019. gadā un ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas nozares apjoms salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 32,6 %.

Samazinot PVN likmi ilgtermiņā pieaugs nozarē nodarbināto skaits, kas nozīmē, ka palielināsies valstī nomaksāto darbaspēka nodokļu apjoms, kas savukārt kompensētu budžeta ieņēmumus, kuri kristos samazinātās PVN likmes dēļ.

PVN likmes samazināšana mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarēs un mazināt ēnu ekonomikas negatīvās sekas reāli strādājošos uzņēmumos.

Pēc Saeimas deputāta Kaspara Ģirģena iniciatīvas parlamenta atbildīgajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegts priekšlikums, aicinot paplašināt to iedzīvotāju loku, kuras pirmām kārtām ir jānodrošina ar dzīvojamo telpu, iekļaujot arī ģimenes un personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti.

“Jau šobrīd valsts un pašvaldības atbalsta ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti, piešķirot atlaides un atvieglojumus, piemēram, transportam, elektrībai u.tml. Pašvaldības atbalsts mājokļa piešķiršanā būtu nākamais solis, lai mēs atvieglotu šo ģimeņu finanšu slogu. Šādām ģimenēm ir jārēķinās ar lielām ikdienas ārstēšanas un uzturēšanas izmaksām, un bieži vien viens no vecākiem ir spiests nestrādāt, lai uzņemtos pilnas rūpes par bērnu ar invaliditāti. Tāpēc pat ģimenes, kas nepieder pie mazturīgām, saskaras ar finanšu izaicinājumiem, un pašvaldības atbalsts ar mājokli samazinātu daļu spriedzi par izmaksām un vecāki vairāk savas rūpes varētu novirzīt kvalitatīvākas dzīves nodrošināšanai un ārstēšanai.”

Ģirģens Saeimā vada arī Reto slimību deputātu atbalsta grupu. Nevalstiskās pacientu organizācijas jau paudušas atbalstu šim priekšlikumam.

Šodien, 17.septembrī, Uzņēmumu reģistrā reģistrēta ekonomista Vjačeslava Dombrovska un bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena veidotā partija “Republika”. Reģistrācija ir secīgs solis pēc 28.augustā notikušā partijas dibināšanas kongresa, kurā piedalījās 263 dalībnieku, no kuriem saņemta notariāli apstiprināta piekrišana partijas dibināšanai.

“Republika” ir pragmatiska, profesionāla centriskā partija, kuras pamatmērķis ir vienot Latvijas sabiedrību kopīgas valsts un ekonomikas attīstības vīzijas īstenošanai. Partijai ir divi līdzpriekšsēdētāji – ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis un bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Partijas valdē vēl ievēlēti pieci valdes locekļi – zvērināts advokāts Aleksandrs Kazačkovs, starptautiskais ekonomikas attīstības un valsts pārvaldes eksperts Aleksandrs Antonovs, AS “Ditton pievadķēžu rūpnīca” valdes loceklis Jevgēnijs Koršenkovs, Saeimas deputāti Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens.

Vj. Dombrovskis uzsver: “Jau pašlaik redzam, ka mūsu redzējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējspēju stiprināšanu ir atradis dzirdīgas ausis un katru nedēļu pieaug to cilvēku skaits, kas vēlas partiju “Republika” atbalstīt un stāties mūsu politiskās organizācijas rindās. Paralēli šim procesam norit aktīvs darbs, lai izstrādātu reāli ieviešamus sabiedriski nozīmīgus nozaru attīstības projektus. Jau tuvākajā laikā piedāvāsim pensiju sistēmas izmaiņu piedāvājumu, jo viens no “Republikas” sociālajiem mērķiem ir nodrošināt sistēmu, kurā neviens Latvijas pensionārs nesaņems pensiju, kas zemāku par 400 eiro mēnesī.”

S.Ģirģens norāda: ““Republika” ar savu piedāvājumu un redzējumu Latvijas izaugsmei būs izaicinājums esošajai politiskajai varai, kas ar savu pieeju un strausa politiku dzīvo vakardienā. Mūsu iedzīvotājiem ir nepieciešams spēcīgs politisks spēks, kura prioritātes ir nacionālas intereses, ekonomika un drošība. Mēs nešķirosim iedzīvotājus priviliģētajos un “citos”. Mūsu redzējums nebalstās uz aizņemšanos no Eiropas Savienības. Mums būs piedāvājums, lai ikviena sabiedrības grupa izjustu pārmaiņas, neatkarīgi vai tas ir taksists, skolotājs, iekšlietu darbinieks vai mazais uzņēmējs un lauksaimnieks.”

Partijas Domes priekšsēdētāja ir Saeimas deputāte, bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Evija Papule. Domē darbosies arī rakstnieks un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss un datu aizsardzības eksperte, bijusī Datu valsts inspekcijas vadītāja Signe Plūmiņa.

28.augustā notika partijas “Republika” dibināšanas sapulce, kurā tika ievēlēta partijas “Republika” valde. Tajā tika prezentēta arī partijas programma, kas ietver redzējumu par darāmajiem darbiem un sasniedzamajiem rezultātiem tautsaimniecības, reģionu attīstības, labklājības, veselības, ģimeņu atbalsta, izglītības, zinātnes, sporta, kultūras, ārpolitikas, iekšējās un ārējās drošības, valsts pārvaldes un tieslietu jomās. Īpašs akcents programmā likts uz Latvijas ekonomisko izaugsmi, stratēģiskajā partnerībā ar privāto sektoru īstenojot 3+3 ekonomikas attīstības stratēģiju, nosakot stratēģiskās attīstības virzienus, fokusējoties uz preču un pakalpojumu eksporta veicināšanu, kā arī reģionālajos attīstības centros veidojot konkurētspējīgu piedāvājumu ārvalstu investīcijām rūpniecībā. Tādējādi nodrošinot papildu ikgadējus budžeta ieņēmumus 6 miljardu eiro apmērā.

Redzam, ka sabiedrība vēlas tādu politisko spēku, kas piedāvātu atklātu, godīgu politiku, kas nepieļauj sabiedrības noslāņošanos, šķelšanu un valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Jāturpina darbs pie mūsdienīgas nodokļu politikas, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem nodokļi ne tikai būtu samaksājami, bet paliktu pāri līdzekļi kapitāla uzkrāšanai, dzīves kvalitātes celšanai.

Jāsekmē jaunu uzņēmumu veidošanos. Jāmazina korupcija valsts pārvaldē. Jāturpina sakārtot ar tiesiskumu un valsts iekšējo drošību saistītie jautājumi, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Latvija pārvērtusies par ārvalstu investoru lēto darbaspēku. Otra opcija ienākumiem ir darbs valsts pārvaldē. Valsts ārējais parāds tiek audzēts, naudas līdzekļus šķērdējot nesaprotamiem, pārmaksātiem projektiem. Liegtas iespējas uz kvalitatīvu izglītību un veselības aprūpi. Reformas ir formālas ar nopietniem loģikas trūkumiem. Nav skaidrs, kur mēs dodamies.

Tāpēc esam nolēmuši veidot jaunu politisko partiju ar cilvēkiem, kas orientēti uz darba rezultātu un dzīvē jau kaut ko sasnieguši, kā arī uzkrājuši zināšanas, pieredzi. Mēs redzam pēc sabiedrības attieksmes, ka nepieciešama spēcīga alternatīva esošajam valdības kursam.