Republikāņi – tā ir sabiedriski aktīva kustība, kuras izveidotājs ir bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens kopā ar brāli Kasparu Ģirģenu un Ēriku Pucenu. Kustība izveidojusies politiskās partijas REPUBLIKA paspārnē. Mēs priecāsimies par jebkuru jaunu republikāni, kas vēlas redzēt plaukstošu Latviju un laimīgus cilvēkus, kas tajā dzīvo. Republikāņi apvieno cilvēkus, kas pārstāv dažādas jomas.
Lasi vairāk par REPUBLIKĀŅU baušļiem un misiju.
18.02.2022. Politiskās partijas ”Republika” valde izsludina ārkārtas biedru sapulci, (turpmāk – sapulce), kas norisināsies 2022. gada 5. martā plkst.09.00, attālinātā formātā Zoom platformā ar Google.doc balsošanas sistēmu, moderēšanas adrese Augusta Deglava iela 38A, Rīga.
Biedri ar ārkārtas biedru sapulces lēmumprojektiem var iepazīties rakstot uz e-pastu: kustiba@republikanis.lv.
Biedru reģistrācija sapulcei e-vidē (ZOOM) notiks 5. martā no plkst. 9:00 līdz plkst. 9:50.
ZOOM saite tiks nosūtīta pirms reģistrācijas uz katra biedra norādīto e-pastu.
Pieslēdzoties ZOOM biedriem ieslēdzot kameru, būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), pēc kā biedram tiks piešķirts identifikācijas numurs, kurš būs jāuzrāda balsošanā.
Pēc biedru reģistrācijas noslēguma, biedriem uz e-pastu tiks nosūtīta ZOOM saite, kas paredzēta, lai pieslēgtos ārkārtas biedru sapulcei.
Balsošana ārkārtas biedru sapulcē notiks ar Google.doc starpniecību. Balsošana notiks trīs daļās.
Ārkārtas sapulces darba kārtība:
https://forms.gle/aF5eoCKGtjqfFmdG6 – Balsojums par pirmajiem trīs ārkārtas darba kārtības punktiem
Balsošana un balsošanas rezultātu apkopošana un paziņošana.
https://forms.gle/Zu93qVEULUnqFwR89 – Balsojums par partijas amatpersonu atsaukšanu un statūtu grozījumiem.
Balsošana un balsošanas rezultātu apkopošana un paziņošana.
https://forms.gle/oA1Vka1MLzeGXcF99 – Balsojums par partijas amatpersonu ievēlēšanu.
Balsošana un balsošanas rezultātu apkopošana un paziņošana.
Valde aicina visus biedrus pieslēgties attālinātajai sapulcei e-vidē. Ja, kāds no biedriem nevar pieslēgties attālināti, lūdzam izmantot iespēju pilnvarot citu biedru pārstāvībai un balsošanai sapulcē un savlaicīgi informēt par to, rakstot uz e-pastu: kustiba@republikanis.lv
Pilnvaras iesniegšanas kārtība:
1) Aizpilda pilnvaru (pievienota pielikumā);
2) Nogādā pilnvaras oriģinālu partijas koordinatoram iepriekš sazinoties pa tālruni +371 23379747*;
3) Nosūta e-pastu uz kustiba@republikanis.lv, norādot, kurš pilnvaro un kuru pilnvaro, kā arī tālruni saziņai;
*Pilnvara jānogādā Politiskās partijas “Republika” koordinatoram iereģistrēšanai līdz 03.03.2022. plkst. 17.00
Biedru sapulces attālinātā pieslēgšanās notiks ZOOM platformā uz kuru saite tiks izsūtīta 05.03.2022.
Ja rodas papildus jautājumi, droši rakstiet (telefons +371 23379747).
Patiesā cieņā
Politiskās partijas “Republika” valde
06.02.2022. Partijas “Republika” deputāti Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens rosina iedzīvotājiem, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumam paredzēt 50% atlaidi, taču nosakot, ka tā nevar būt lielāka par 500 eiro.
Nodokļa samazinājumu deputāti piedāvā piemērot dzīvojamām mājām, to daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, un tām piekritīgajai zemei.
Parlamentārieši rosina tos attiecināt uz personām, kurām vai tās laulātajam vai kopā ar laulāto ir bērns vai bērni ar invaliditāti, un ja personai vai tās laulātajam šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta kopā ar vismaz vienu no minētajiem bērniem.
Priekšlikums paredz, ka minētos atvieglojumus piemērotu arī gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kuram šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta, ir bērniem vai personas vai tās laulātā pirmās pakāpes augšupējais radinieks.
31.01.2022. Pēc partijas “Republika” Saeimas deputātu Kaspara Ģirģena un Ērika Pucena iniciatīvas Saeimā iesniegts priekšlikums svītrot no Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normu aizliegt strādāt personām bez sadarbspējīgā sertifikāta. Tas pozitīvi ietekmētu vairāk nekā 60 000 cilvēku, kas uz doto brīdi ir atstādināti vai atlaisti no darba vietām, kā arī pasargātu no jauniem atlaišanas viļņiem.
“Savulaik valdība uzstāja uz obligātu vakcināciju, apgalvojot, ka tādā veidā tiks mazināta vīrusa izplatība. Diemžēl šī brīža statistika rāda uz pretēju situāciju – pandēmijas izplatība vairs nav kontrolējama. Tāpēc būtu tikai taisnīgi un loģiski, ka atjaunotu iespējas strādāt cilvēkiem, kuriem savas pārliecības dēļ šī iespēja tika liegta. Turklāt tas risinātu darbaspēka trūkuma problēmas un mazinātu nabadzības riskus un spriedzi uz valsts un pašvaldību sociālajiem budžetiem,” norāda Saeimas deputāts, “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens.
Deputāts Ģirģens arī aktualizē jautājumu, kurš atlīdzinās šiem cilvēkiem par sabojātām dzīvēm, stresiem, jo jau tajā laikā bija pietiekami daudz signālu, kas apšaubīja valdības ierobežojumu efektivitāti. Tāpat var arī sagaidīt, ka pieaugs šo iedzīvotāju pieteikumi tiesā pret valsti par piespiedu atstādināšanām un to radītajām sekām uz dzīves kvalitāti. Valdības izstrādātie un Saeimā pieņemtie noteikumi atstāja šos cilvēkus bez iespējām saņemt jebkādus iztikas līdzekļus ne bezdarbnieku, ne darbadevēju atlaišanas pabalstu veidā. Turklāt visticamāk, ka lielākajā daļā gadījumu darbadevējs jau būs aizstājis darbinieku ar citu personu, tādā veidā cilvēkiem nebūs iespēja atgriezties savā amatā un darbavietā.
“Energoresursu krīzes ietekmē būtiski cēlušās mājsaimniecību izmaksas un līdz ar to pieauguši nabadzības riski. Valdībai ir jāatzīst, ka tā kļūdījās ar obligātās vakcinācijas efektivitāti uz sabiedrības noturību pret vīrusu, tāpēc steidzami ir jārisina esošā situācija sabiedrības interesēs un jāatjauno cilvēkiem iespējas strādāt, kā arī jānodrošina, lai nebūtu atlaišanu pēc 15.februāra, kad virknei cilvēku beidzas sertifikāta termiņš. Ja jau tagad mēs redzam, ka valsts ir ceļā uz ierobežojumu būtisku mīkstināšanu un atcelšanu, tad šim ir jābūt par likumdevēja prioritāti. Šī būs reize, kad valdību veidojošās partijas var izrādīt empātiju pret cilvēkiem, kuri jau vairākus mēnešus nevar strādāt, kā arī novērst jaunas atlaišanas,” norāda Saeimas deputāts, “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens.
Laika posmā no 2021. gada novembra, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izstrādāšanu”, darbu ir zaudējuši aptuveni sešdesmit tūkstoši cilvēku darbspējīgā vecumā. Šobrīd, kad ir noteikts vakcinēšanās un pārslimošanas sertifikātu derīguma termiņš, arī pēc 2022. gada 15. februāra būs darbinieku atlaišanas, līdz ar to atkal tiks papildinātas bezdarbnieku rindas, kā arī pašvaldību budžeti tiks noslogoti ar nepieciešamību piešķirt pabalstus. Bezdarba līmeņa palielināšanās nelabvēlīgi ietekmē valsts ekonomiku. Valsts un pašvaldību budžeti šobrīd ir noslogoti, lai risinātu situāciju, kas radusies energo krīzes ietekmē. Līdz ar to, bezdarbnieku līmeņa celšanās būtu vēl viens papildus slogs valsts un pašvaldību budžetiem.
Saeimā par priekšlikumiem likumprojektā “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” deputātiem būs jābalso šo ceturtdien, 3.februārī. Priekšlikumu parakstīja arī Saeimas deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo un Ļubova Švecova.
Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens ir partijas “Republika” valdes locekļi, pārstāvot partijas Republikāņu atzaru. Republikāņu kustības izveidotājs ir partijas līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens, kas iestājas par fundamentālām valsts pārvaldes pārmaiņām, piemēram, tautas vēlēts prezidents, referenduma sliekšņa būtiska samazināšana, tautai iespēja pielietot veto tiesības Saeimā pieņemtiem likumprojektiem un iespējas atsaukt prezidentu un Saeimas deputātus (izņemot pirmajā un pēdējā gadā), turklāt Saeimā puse deputātu būtu bezpartejiski (vienmandāta apgabala deputātu sistēma līdzīgi kā Lietuvā). Kustību veido gan partijas “Republika” biedri, gan domubiedri bez politiskās piederības.
30.01.2022. Partijas “Republika” Republikāņu atzars paudis atbalstu partijas dibinātājam un līdzpriekšsēdētājam Sandim Ģirģenam un aicina viņu turpināt uzsākto darbu partijas stiprināšanā.
Līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens šonedēļ tikās ar Republikāņu biedriem un kustības dalībniekiem, lai pārrunātu savu mandātu partijas līdzpriekšsēdētāja amatā. Veiktajā kustības biedru anketēšanā 94% no 204 respondentiem snieguši savu atbalstu partijas līdzpriekšsēdētājam. Atbalstu otra partijas līdzpriekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska ierosinājumam uz laiku Ģirģenam pamest partijas vadību atbalstīja vien 4 cilvēki.
Jau iepriekš partijas “Republika” valdes locekļi, Republikāņu kustības vieni no veidotājiem – Ēriks Pucens un Kaspars Ģirģens pauda atbalstu Sandim Ģirģenam un nešaubās par viņa reputāciju saistībā ar telefona sāgu un raidījumu “Nekā Personīga”, uzsverot, ka ministram nav izvirzītas apsūdzības un, veikli manipulējot ar faktiem, tas ir mēģinājums viņu diskreditēt.
“Republikāņu kustības flangs partijā “Republika” veido lielāko biedru daļu – aptuveni 350 cilvēku, kas iestājās partijā tieši sekojot agrākā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena uzsaukumam un aktivitātēm. Līdz ar to kustības aizsācējam un partijas “Republika” dibinātājam un līdzpriekšsēdētājam ir viss vajadzīgais mandāts, lai partijas vadībā turpinātu iesākto kursu par fundamentālu pārmaiņu valstī virzīšanu. Republikāņu balsojums atspoguļo līdzi domājošās sabiedrības daļu un liek uzdot jautājumu, vai aiz sensitīvas informācijas glabājoša tālruņa sāgas netiek novērsta sabiedrības uzmanība no miljonu krāpniecības lietām,” norāda Kaspars Ģirģens, partijas “Republika” valdes loceklis.
Republikāņu kustība radās pērn septembrī un tā apvieno domubiedrus, kas vēlas mainīt esošo politiskā karteļa sistēmu Latvijā un ilgākā laika periodā soli pa solim virzīt fundamentālas, drosmīgas pārmaiņas valstī.
Piemēram, tautas vēlēts prezidents, referenduma sliekšņa būtiska samazināšana, tautai iespēja pielietot veto tiesības Saeimā pieņemtiem likumprojektiem kā šobrīd prezidentam un iespējas atsaukt prezidentu un Saeimas deputātus (izņemot pirmajā un pēdējā gadā), turklāt Saeimā puse deputātu būtu bezpartejiski (vienmandāta apgabala deputātu sistēma līdzīgi kā Lietuvā). Kustību veido gan partijas “Republika” biedri, gan domubiedri bez politiskās piederības.
Sākam jaunu tradīciju un informējam par aktualitātēm un darbiem ar jaunumu lapas starpniecību. Ja arī Jūs vēlaties piedalīties tās satura radīšanā, sūtiet materiālus uz kustiba@republikanis.lv.
Ekspress saruna ar REPUBLIKĀŅU kustības aizsācēju Sandi Ģirģenu: “Esmu ideālu un principu cilvēks. Tas man ieaudzināts jau bērnībā. Ir lietas, kurās nav iespējams kompromiss ar savu sirdsapziņu. Jau esot valdībā kā iekšlietu ministrs, redzēju, cik perfekti darbojas politisko partiju kartelis – aizmuguriskas vienošanās, aiz legālām shēmām noslēpta korupcija. Šajā sistēmā pazūd vienkāršais cilvēks un strādāšana viņa interesēs.”
REPUBLIKĀŅI veido opozīciju Saeimā. To pārstāv republikāņi un Saeimas deputāti Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens. Ikviens REPUBLIKĀNIS (REPUBLIKA dibinātājs, biedrs un kustības atbalstītājs) var vērsties pie mūsu pārstāvjiem Saeimā un ierosināt iniciatīvas.
Inga Zirka ir aktīva REPUBLIKĀŅU kustībā un savas valsts patriote. Viņas ikdiena ir saistīta ar pedagoģiju. Vērtīgs skatījums uz mums tik ierastajām lietām izglītībā.
Dzīvojam ļoti sarežģītā laikmetā. Valdības lēmumi visādos jautājumos mainās gandrīz vai katru dienu. Izglītības jomā, tāpat kā visās citās jomās, ir strauji jāpielāgojas. Pedagogiem ir jābūt speciālistiem ne tikai savos mācību priekšmetos, bet arī jāveic laboratoriju asistentu darbs. Testu nodošana skolās ir kļuvusi par ikdienas satāvdaļu. Pedagogiem jāorientējas tehnoloģijās, lai varētu nodrošināt mācību procesu tajos brīžos, kad bērniem jāmācās attālināti. Pašreiz ir mācības klātienē, bet uz cik ilgu laiku? Tas nevienam nav zināms. Jautājums ir arī kādā kvalitātē mūsu bērni saņem izglītību. Pagājušajā mācību gadā daudzās skolās bērni nepaspēja izņemt visu gadā paredzēto mācību vielu. Bērni, kuri mācās pirmajās klasītēs skolā, nevar atcerēties “normālu” dzīvi, un mācības klātienē bez maskām un distancēšanās.
Roberts Strazds REPUBLIKĀŅU kustībā vada tautsaimniecības grupu. Savu viedokļa rakstu viņš veltījis aktuālajai enerģētikas tēmai.
Latvija, enerģētikas politikas attīstībā, nevadās pēc nacionāliem priekšnosacījumiem, bet pēc pārņemtām starptautiskām konvencijas saistībām, kuras īstenotas ES direktīvās, piemēram, ES atjaunojamo energoresursu direktīvā, Energoefektivitātes direktīvā u.c., kuras vēlāk atspoguļojas nacionālajās stratēģijās un ilgtspējīgas attīstības plānos.
REPUBLIKĀŅU buklets ir gatavs. Tajā ir gan par kustību, gan arī mūsu piedāvājums par nepieciešamību mainīt sistēmu. Lūdzu visus, kas vēlas padalīt bukletus savā novadā, savā darba vietā vai citviet, lūdzu rakstiet kustiba@republikanis.lv .
Bukletu var apskatīt šeit (sadaļa Iniciatīvas).
https://us02web.zoom.us/j/88135441000?pwd=TWZ0Z3gxcGxLNHk3RGFGbVJNeUdPZz09
Meeting ID: 881 3544 1000
Passcode: 932931
Slēgta grupa reģionālajiem koordinatoriem un reģionālo REPUBLIKĀŅU nodaļu vadītājiem/pārstāvjiem. Citus interesentus, kas vēlas pievienoties, lūdzam rakstīt kustiba@republikanis.lv.
Join Zoom Meeting
https://us05web.zoom.us/j/86850153314?pwd=VGQxSGN0aFl3NHRmZm9haUNuTE1Gdz09
Meeting ID: 868 5015 3314
Passcode: Ln2ZQU
Join Zoom Meeting
https://us05web.zoom.us/j/84792874101?pwd=L1lod2E5VDlSOXZ4NDlmeVZwTWMwUT09
Meeting ID: 847 9287 4101
Passcode: 8ZQbA6
1. Ja vēlamies mainīt Latviju, tad jādarbojas kopā. Varbūt ir kādas prasmes vai vienkārši vēlaties būt aktīvs un pievienoties mūsu komandai, kas veic ikdienas pienākumus? Meklējam gan informācijas apkopotājus, analītiķus, sociālo tīklu satura radītājus (var palīdzēt arī koordinēt info), koordinatorus, pasākumu rīkotājus, ideju ģeneratorus u.tml.
https://forms.gle/fLo2BfCGh9umPZCA9
2. Ātrākai komunikācijai esam izveidojuši REPUBLIKĀŅU KUSTĪBAS čata grupu. Ja neesat vēl pievienojies, lūdzu rakstiet uz mūsu centrālo 24/7 mob.tālruņa numuru 23379747 (vai arī uz e-pastu kustiba@republikanis.lv) un dodiet atļauju Jūs pievienot vai nu telegram vai nu whatsup REPUBLIKĀŅI grupai (abi satur vienādu
informāciju).
3. Mēs atšķiramies no citām partijām, ar to, ka ieklausāmies biedru/atbalstītāju teiktajā, veicot regulāras aptaujas. Šoreiz aptauja par ideju sistēmas maiņai. Ja ir iespēja, priecāsimies, ja aizpildīsiet. Aptauja ir anonīma.
https://forms.gle/QWP6RzoYXbfmR6Yp7
4. Aicinām pievienoties
* mūsu Facebook Republikāņu slēgtajai grupai, kurā Republikāņi publicē savas pārdomas –
https://www.facebook.com/groups/republika247
* Vai jau sekojiet Republikāņu izveidotajai Facebook lapai? Pievienojaties – https://www.facebook.com/republikanukustiba .
Šajā lapā publicējam REPUBLIKĀŅU informāciju, domas un darbus.
Latvija, enerģētikas politikas attīstībā, nevadās pēc nacionāliem priekšnosacījumiem, bet pēc pārņemtām starptautiskām konvencijas saistībām, kuras īstenotas ES direktīvās, piemēram, ES atjaunojamo energoresursu direktīvā, Energoefektivitātes direktīvā u.c., kuras vēlāk atspoguļojas nacionālajās stratēģijās un ilgtspējīgas attīstības plānos.
Mg.sc.Pol Roberts Strazds, enerģētikas politikas speciālists, Republikāņu tautsaimniecības grupas vadītājs
Elektroenerģijas modernās ģeopolitiskās transformācijās ES ir ieguldījusi 720 miljonu eiro, lai īstenotu elektroenerģijas tirgus liberalizāciju caur elektrotīkla sinhronizācijas procesu – savienojot esošos elektrotīklus ar ES. Latvijā elektroenerģija tiek iegūta no HES, vēja parkiem, koģenerācijām, biogāzes, biomasas, termoelektrostacijām, kas 2019. gadā nodrošināja 84,7% elektroenerģijas patēriņu. Daudzas attīstītas valstis, kuras pilnībā vai daļēji, pieņem elektroenerģijas reformas, lai nodrošinātu elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Tomēr globālā skatījumā, tikai dažām valstīm ir izdevies veicināt efektīvu cenu noteikšanu un lielāku piekļuvi elektroenerģijai.
Elektroenerģija tautsaimniecības attīstībā spēlē nozīmīgu lomu ekonomiskās izaugsmes attīstībā, sākot ar ražošanu, beidzot ar transporta nodrošinājumu. Brīdī kad pieaug vidējais ienākumu līmenis, ir īpaši raksturīgi tam, ka pieaugs arī pieprasījums pēc augstākas enerģētikas kvalitātes: tīrākas, vai ilgtspējīgākas enerģijas.
Lai gan elektroenerģijas iegūšanā tiek izmantotas citas komponentes, ar kuru iespējams, nevar pietiekami nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi, tomēr, elektroenerģija un IKP parasti iet roku rokā.
Elektrības cenu sadārdzinājums ir cēloņsakarība gāzes cenu pieaugumam, savukārt gāzes cenu pieaugums, kurš sasniedzis līdz šim neredzētus rekordus ir pateicoties Eiropas zaļajai politikai, kura sadārdzina gāzi. Tādejādi veidojas ģeopolitiska cīņa starp ES un Krieviju.
Ja Latvijā vēlētos samazināt elektroenerģijas cenu tarifu, tad ES uz laiku būtu jāatvieglo vai jāsamazina ogļskābās gāzes izmešu kvotas, vai jākompensē kvotas sadārdzinājumu, kuras seko līdzi straujam cenu kāpumam un ietekmē tautsaimniecības attīstību. Labākajā scenārijā, Latvijas politikas veidotājiem būtu nepieciešams izstrādāt priekšlikumus OIK pilnīgai likvidācijai.
