Iesniegts Saeimā priekšlikums ēdinātājiem un pārtikai samazināt PVN

19.01.2022. Saeimas deputāts, partijas “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens iesniedzis Saeimā priekšlikumu līdz 5% samazināt PVN ēdināšanas pakalpojumiem un pamatpārtikas produktiem – maizei, gaļai, olām un piena produktiem.

Saeimā par priekšlikumiem likumprojektā “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” deputātiem būs jābalso šo ceturtdien, 20. janvārī.

“Šobrīd ēdināšanas uzņēmumi nespēj darboties ar pilnu jaudu valdības pieņemto pārlieku pārspīlēto ierobežojumu dēļ. Tomēr valsts atbalsts tai nepienākas, jo tīri formāli drīkst strādāt. Vairums ēdināšanu uzņēmumi nevis strādā, bet mēģina izdzīvot. Tāpēc 5% PVN likmes piemērošana būtu taisnīgi pret nozari, lai tā var pārziemot Covid laiku un turpināt nodrošināt cilvēkus ar darbu, ar saviem pasūtījumiem atbalstīt vietējos lauksaimniekus un pārtikas produktu ražotājus. Vienlaikus ir jāatbalsta arī iedzīvotāji ar samazinātu PVN likmi atsevišķām pārtikas grupām, ko veicinājusi valdības spēja savlaicīgi risināt enerģētisko krīzi valstī un tās radīto inflācijas vilni. Šis risinājums sniegtu atbalstu arī vietējiem lauksaimniekiem un ražotājiem, kuri visi saskaras ar pandēmijas un energoresursu radīto krīzi,” norāda Saeimas deputāts, “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens.

Jāmin, ka deputāts Ģirģens jau iepriekš bija iesniedzis līdzīgus priekšlikumus, bet nav saņēmis atbalstu. Viņa ieskatā šobrīd ekonomikas ministram un valdībai kopumā būtu jāskatās daudz plašāks atbalsta instrumentu loks, lai savaldītu strauji pieaugošās inflācijas radītos nabadzības un maksātnespējas riskus. Katrā ziņā valdības izlikšanās un vēlme nerisināt enerģētikas krīzi ir attīstījis ļoti nekontrolētu inflācijas vilni, kas pasliktina iedzīvotāju maksātspēju un dzīves kavlitāti.

Samazinātas PVN nodokļa likmes ieviešana pozitīvi radītu labvēlīgus apstākļus vietējo ražotāju konkurētspēju attīstībā, pozitīvi ietekmētu svaigās gaļas uzņēmumu naudas plūsmas, vidējo atalgojumu strādājošajā nozarē, vienlaikus, arī sniegtu iespēju palielināt pirktspēju Latvijas iedzīvotāju vidū.

“PVN samazināšana ļautu konkurēt ar kaimiņvalstu cenām. Lietuvā pārtiku var iegādāties lētāk nekā Latvijā. Turklāt, Lietuvā Latvijā ražotas preces ir lētākas kā Latvijā. Tas veicinājis, ka arvien vairāk latviešu brīvdienās dodas iepirkties uz kaimiņvalstīm,”  norāda Kaspars Ģirģens.

Latvijā jau ir veiksmīga pieredze samazinātas PVN likmes ietekmei uz nozari. Pēc 5% PVN likmes noteikšanas svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits, preču un pakalpojumu apgrozījums, produkcijas patēriņš. Pirkšanas un pārdošanas produktivitāte uzlabojusies. Arī iepriekš organizācijas ir lūgušas šajos sarežģītajos apstākļos atbalstīt lauksaimniekus Latvijā, paplašinot produktu grupas – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka samazinātā 5% PVN likme būtu jāattiecina arī uz citiem pārtikas produktiem.

Šobrīd cūkkopības nozare Latvijā ir uz sabrukuma robežas, spiesti samazināt ganāmpulkus, jo Latvijā cūkgaļas tirgus noteiktā likme ir zemākā Eiropā, pat par 25 % mazāka kā Eiropas Savienībā, un krietni zem pašizmaksām.

Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijas 70. punktā ierakstīts solījums, ka tiks izvērtētas iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem. Samazinot PVN likmi visiem pārtikas pamatproduktiem no 2022. gada, kopējais produktu patēriņš palielinātos par 4,7%. Aprēķināts, ka mājsaimniecību budžetā veidosies finansiālais ietaupījums 19,3 miljonu eiro apmērā.