Saeimā iesniegts: jāļauj strādāt nevakcinētām personām

31.01.2022. Pēc partijas “Republika” Saeimas deputātu Kaspara Ģirģena un Ērika Pucena iniciatīvas Saeimā iesniegts priekšlikums svītrot no Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normu aizliegt strādāt personām bez sadarbspējīgā sertifikāta. Tas pozitīvi ietekmētu vairāk nekā 60 000 cilvēku, kas uz doto brīdi ir atstādināti vai atlaisti no darba vietām, kā arī pasargātu no jauniem atlaišanas viļņiem.

“Savulaik valdība uzstāja uz obligātu vakcināciju, apgalvojot, ka tādā veidā tiks mazināta vīrusa izplatība. Diemžēl šī brīža statistika rāda uz pretēju situāciju – pandēmijas izplatība vairs nav kontrolējama. Tāpēc būtu tikai taisnīgi un loģiski, ka atjaunotu iespējas strādāt cilvēkiem, kuriem savas pārliecības dēļ šī iespēja tika liegta. Turklāt tas risinātu darbaspēka trūkuma problēmas un mazinātu nabadzības riskus un spriedzi uz valsts un pašvaldību sociālajiem budžetiem,” norāda Saeimas deputāts, “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens.

Deputāts Ģirģens arī aktualizē jautājumu, kurš atlīdzinās šiem cilvēkiem par sabojātām dzīvēm, stresiem, jo jau tajā laikā bija pietiekami daudz signālu, kas apšaubīja valdības ierobežojumu efektivitāti. Tāpat var arī sagaidīt, ka pieaugs šo iedzīvotāju pieteikumi tiesā pret valsti par piespiedu atstādināšanām un to radītajām sekām uz dzīves kvalitāti. Valdības izstrādātie un Saeimā pieņemtie noteikumi atstāja šos cilvēkus bez iespējām saņemt jebkādus iztikas līdzekļus ne bezdarbnieku, ne darbadevēju atlaišanas pabalstu veidā. Turklāt visticamāk, ka lielākajā daļā gadījumu darbadevējs jau būs aizstājis darbinieku ar citu personu, tādā veidā cilvēkiem nebūs iespēja atgriezties savā amatā un darbavietā.

“Energoresursu krīzes ietekmē būtiski cēlušās mājsaimniecību izmaksas un līdz ar to pieauguši nabadzības riski. Valdībai ir jāatzīst, ka tā kļūdījās ar obligātās vakcinācijas efektivitāti uz sabiedrības noturību pret vīrusu, tāpēc steidzami ir jārisina esošā situācija sabiedrības interesēs un jāatjauno cilvēkiem iespējas strādāt, kā arī jānodrošina, lai nebūtu atlaišanu pēc 15.februāra, kad virknei cilvēku beidzas sertifikāta termiņš. Ja jau tagad mēs redzam, ka valsts ir ceļā uz ierobežojumu būtisku mīkstināšanu un atcelšanu, tad šim ir jābūt par likumdevēja prioritāti. Šī būs reize, kad valdību veidojošās partijas var izrādīt empātiju pret cilvēkiem, kuri jau vairākus mēnešus nevar strādāt, kā arī novērst jaunas atlaišanas,” norāda Saeimas deputāts, “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens.

Laika posmā no 2021. gada novembra, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izstrādāšanu”, darbu ir zaudējuši aptuveni sešdesmit tūkstoši cilvēku darbspējīgā vecumā. Šobrīd, kad ir noteikts vakcinēšanās un pārslimošanas sertifikātu derīguma termiņš, arī pēc 2022. gada 15. februāra būs darbinieku atlaišanas, līdz ar to atkal tiks papildinātas bezdarbnieku rindas, kā arī pašvaldību budžeti tiks noslogoti ar nepieciešamību piešķirt pabalstus. Bezdarba līmeņa palielināšanās nelabvēlīgi ietekmē valsts ekonomiku. Valsts un pašvaldību budžeti šobrīd ir noslogoti, lai risinātu situāciju, kas radusies energo krīzes ietekmē. Līdz ar to, bezdarbnieku līmeņa celšanās būtu vēl viens papildus slogs valsts un pašvaldību budžetiem.

Saeimā par priekšlikumiem likumprojektā “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” deputātiem būs jābalso šo ceturtdien, 3.februārī. Priekšlikumu parakstīja arī Saeimas deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo un Ļubova Švecova.

Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens ir partijas “Republika” valdes locekļi, pārstāvot partijas Republikāņu atzaru. Republikāņu kustības izveidotājs ir partijas līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens, kas iestājas par fundamentālām valsts pārvaldes pārmaiņām, piemēram, tautas vēlēts prezidents, referenduma sliekšņa būtiska samazināšana, tautai iespēja pielietot veto tiesības Saeimā pieņemtiem likumprojektiem un iespējas atsaukt prezidentu un Saeimas deputātus (izņemot pirmajā un pēdējā gadā), turklāt Saeimā puse deputātu būtu bezpartejiski (vienmandāta apgabala deputātu sistēma līdzīgi kā Lietuvā). Kustību veido gan partijas “Republika” biedri, gan domubiedri bez politiskās piederības.