Kā var nesolīt iekšlietu darbiniekiem

04.12.2021. Sanda Ģirģena, ex iekšlietu ministra, partijas “Republika” līdzdibinātāja, viedoklis

Kā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie Valsts prezidenta un premjera ar jautājumu, kā tieši nākamā gada budžets atbilst šo valsts pirmo amatpersonu vēl pirms gandrīz gada publiski dotajam solījumam iekšējo drošību izvirzīt kā prioritāti 2022.gada valsts budžetā?! Atceros šī gada janvārī tikšanos ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurā tika panākta vienota izpratne, ka valsts iekšējās drošības stiprināšanai jābūt nākamā gada valsts budžeta vienai no prioritātēm. Ja iekšlietas patiešām ir valsts prioritāte, tad būtu jāsāk ar iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma palielināšanu vismaz 1000 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Pretējā gadījumā reālu plānu atalgojuma palielināšanai neesamība, inflācija un dzīves dārdzība vēl vairāk demotivēs iekšlietu darbiniekus palikt dienestos.

Kaut arī 2022.-2024.gada budžeta pieprasījuma sagatavošanas procesā Iekšlietu ministrija kā galvenos virzienus budžeta pieprasījumam izvēlējusies pareizas prioritātes: motivēts un izglītots personāls, uzlabota darba vide un nodrošināta augsta sniegto pakalpojumu kvalitāte, tomēr 2022.gada budžetā iekļautās aktivitātes – amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšanai (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana) – piešķirtie 20 735 004 eiro; kā arī Valsts policijas amatpersonu  izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide) – 2 990 682 eiro – absolūti neliecina par saplānotu un sistēmisku valsts iekšējā drošības stiprināšanu. Pēc manām aplēsēm atalgojuma palielināšanai būtu nepieciešams vismaz desmit reizes lielāks valsts bāzes finansējums.

Zemākais valsts finansējums Baltijā

Salīdzinājumam – Lietuvā 2021. gada budžetā iekšlietām tika atvēlēti 845 miljoni eiro jeb 302 eiro uz iedzīvotāju. Igaunijā – 446 miljoni eiro jeb 335 eiro uz iedzīvotāju. Savukārt Latvijā – 429 miljoni eiro jeb tikai 227 eiro uz iedzīvotāju. Skumji. Lai mēs sasniegtu Igaunijas līmeni iekšlietu ministres papildu finansējuma pieprasījumam darbinieku atalgojumam būtu jābūt 220 miljonu eiro apmērā.

Ja šādu finansējumu nebija iespējams atrast vienā gadā, tad būtu taisnīgi definēt samaksas palielinājuma grafiku tuvākajiem gadiem. Skaidrība par tuvākajiem dienesta gadiem esošajiem darbiniekiem radītu stabilitāti, savukārt zināmā laika periodā vidējā atalgojuma izlīdzināšana  starp aizsardzības, iekšlietu un tieslietu nozarēm kopsakarībā ar konkurētspējīgu, mūsdienīgu izglītības saturu, vidējā termiņā ļautu valsts nacionālo drošību, īpaši valsts iekšējo drošību un tiesiskumu pacelt pavisam jaunā kvalitātē, kā arī iekšlietu sistēmai piesaistīt kvalitatīvāku personālu. Šobrīd atbildīgo amatpersonu publiskā retorika par algu pieaugumu iekšlietu darbiniekiem 2022.gada budžetā sabiedrībā rada tikai viltus sajūtu, ka valsts iekšējā drošība tiek pienācīgi stiprināta.

Viens piemērs – pirms gada 2021.gada budžetā jau izcīnīju atalgojuma pieaugumu izmeklētājiem, tad kāpēc 2022.gada budžets atkal koncentrējas uz to pašu amatu kategoriju? Vai ugunsdzēsēji glābēji  ar iztrūkstošo personālu, zemo algu nav pelnījuši stabilitāti un algas saprātīgu paaugstinājumu? Kāpēc netiek pārskatītas algas amatpersonām, kuru kompetence ir iepirkumi, specifikāciju sastādīšana, informāciju tehnoloģijas?

Valsts attieksme neveicina motivāciju

Vai nebūtu bijis prātīgi pirms 2022.gada budžeta sastādīšanas Iekšlietu ministrijai uz Ministru kabinetu virzīt informatīvo ziņojumu ar ministrijā jau sagatavoto visu darbinieku jauno atalgojumu sistēmas koncepciju, kuru nodevu Golubevas kundzei kā stafetes kociņu? Kāpēc svarīga visu darbinieku atalgojuma sistēmiska plānošana? Atalgojuma sistēmiska plānošana ietver sevī konkrētu mērķu vai rezultātu sasniegšanu, piemēram, amatpersonu noziegumu, ieskaitot, korupcijas risku mazināšanu. 2022.gada budžets ne tikai nerisina amatpersonu noziegumu risku mazināšanu, bet palielina atalgojumu kontrolējošām amatpersonām, tai pat laikā amatu kategorijām, kuras pakļautas korupcijas riskiem, atalgojums ne tikai palicis iepriekšējā līmenī, bet inflācijas ietekmē vēl samazinās. Nav jābūt gaišreģim, lai izdarītu secinājumu par atsevišķu amatpersonu aiziešanu no dienesta vai noziedzības risku paaugstināšanos.

Vēlos vērst sabiedrības uzmanību, ka formāla iekšlietu sistēmas atalgojuma politika bez sistēmiskas plānošanas, nesasniedzot izvirzītos mērķus: Latvija viena no drošākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, darba kvalitātes celšana, jauno tehnoloģiju ieviešana, procesu modernizācija, personāla atjaunošana, prevencijas paaugstināšana, dienestu mobilitātes, prestiža celšana u.c., jau tuvākajos gados vēl vairāk pazeminās iekšlietu sektora spēju kvalitāti pildīt valsts funkcijas. Iekšlietu darbinieku mobilitāte, reaģētspēja būs kritiski zema. Faktiski tiks apdraudēta sabiedrības drošība, un tiesībaizsardzība būs pieejam tikai ekstra gadījumos vai kā īpaša prece. Citiem vārdiem – sargājiet sevi, savu ģimeni, īpašumu paši.

Uz šo dienu iekšlietu dienestu personāls strauji noveco, ir apdraudēta pēctecība, daudzas amatpersonas ir sasniegušas izdienas vecumu, iztrūkstošās vakances, kā arī darba apjoms tiek veikts uz pārslodzes un virsstundu rēķina. Darbinieki, kuriem rodas papildus slodze sakarā ar Covid-19 epidemioloģiskās drošības kontroles pasākumiem,  ir psihoemocionāli izdeguši, zemais atalgojums nemotivē sasniegt rezultātus.

Vismaz 1000 eiro mēnešalga iekšlietu darbiniekiem

Kā iekšlietu ministrs pastāvīgi aktualizēju jautājumu par to, ka iekšlietas jau trīsdesmit gadus ir atstātas novārtā. Uzskatu, ka šim atalgojuma pieaugumam ir jābūt līdzvērtīgam pedagogu un veselības darbinieku atalgojuma pieaugumam, kā zemāko atalgojuma līmeni nosakot 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Šobrīd neto jeb pēc nodokļu nomaksas mēnešalgu zem 1000 eiro saņem 82% Valsts policijas, 91% Valsts Robežsardzē un 95% Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādājošo (IeM dati uz šī gada oktobri).

Izcils piemērs tam, cik lielu lomu motivēšanā un cilvēkresursu sakārtošanā spēlē atalgojuma palielināšana, ir Latvijas valsts ārējā drošība, kas kopš 2014. gada ir valsts prioritāte un, ik gadu budžetā paredzot finansējumu ne mazāk kā 2% no IKP, ir panākta stabilitāte bruņoto spēka cilvēkresursu, materiāltehniskās bāzes attīstībā. Šo piemēru vienmēr esmu minējis arī kontekstā ar iekšējo drošību, kas pārāk ilgi atstāta novārtā, kā rezultātā ir akūts darbinieku nekomplekts un augsta rotācija.

Politiskās partijas “Republika” ieskatā nepieciešams vienots redzējums par iekšējo drošību kopumā, un konkrēts plāns, kā to sistemātiski un mērķtiecīgi uzlabot – kādi jautājumi ir risināmi jau šogad, kādi nākamgad, kādi turpmākajos gados.

Nobeigumā vēlos aicināt Attīstībai/Par saskatīt savu atbildību iekšlietu jautājumu sakārtošanā. Ja tā uzņēmās atbildību par šo jomu, tad to ir jādara ar 100% atdevi, it īpaši apstākļos, kad ledus jau sāka sakustēties un bija mērķtiecīgi un bez atkāpšanās jāturpina uzsāktais kurss.