Ģirģens aicina valdības partijas Saeimā balsot par samazinātu PVN

17.01.2022. Partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens norāda, ka daudz efektīvāks un ātrāks risinājums par priekšlikuma par PVN samazināšanu nešanu uz valdības koalīcijas padomi, būtu par to ekonomikas ministra pārstāvētajai “Nacionālajai apvienībai” nobalsot Saeimā. Izpētīts, ka ar NA deputātu balsīm būtu pieticis, lai pērn oktobrī un decembrī pieņemtu samazinātu PVN un pagājušo ceturtdien – par energoresursu cenu iesaldēšanu. Lēmumi netiek laicīgi pieņemti, bet ar novēlošanos – 2/3 Eiropas valstis jau pirms Latvijas bija izvēlējušās energoresursu nodokļu samazināšanu, tādā veidā mīkstinot vispārīgu cenu celšanos un inflāciju.

“Man nav saprotams, kāpēc ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam jānāk ar skaļu pieteikumu uz valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmēm par PVN samazināšanu, ja būtu pieticis, ka viņa pārstāvētā partija “Nacionālā apvienība” kopš oktobra trīs reizes būtu nobalsojusi par PVN samazinājumu energoresursiem vai energoresursu cenu iesaldēšanu. Šobrīd vārdi nesaskan ar vārdiem. Jau tobrīd bija zināma negatīva ietekme uz iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju, un tāpat nebija saprotams, kāpēc bija jāgaida Polijas delegācijas vizīte Latvijā, ja jau rudenī virkne Eiropas valstu operatīvi samazināja PVN energoresursiem. Ko mēs gaidījām un kāpēc nereaģējām? Un to varēja izdarīt ļoti vienkārši – tikai ar ekonomikas ministra partijas balsojumu Saeimā,” norāda partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens.

Partijas līdzpriekšsēdētājs norāda, ka partija “Republika” jau oktobrī un decembrī vairākkārtīgi bija iesniegusi Saeimā priekšlikumu par PVN samazinājumu energoresursiem. Gan pērn 7.oktobrī, gan 16.decembrī, gan 13.janvārī ar NA deputātu atbalstu būtu pieticis PVN nodokļa samazināšanai vai cenu iesaldēšanai, lai jau tagad iedzīvotāji pēc iespējas mazāk izjustu šo krīzi.

Ģirģens norāda, ka energoresursu sadārdzinājumam ir liela ietekme uz inflāciju un kopēju dārdzību valstī: “Mēs redzam, ka laicīga nereaģēšana ir veicinājusi ķēdes reakciju un tā ietekmē šobrīd ceļas cenas gan pārtikai, gan produktiem, gan pakalpojumiem. Ar vienu PVN samazinājumu vairs var nepietikt, lai pasargātu daļu iedzīvotājus, pašvaldības un uzņēmējus no izmaksu strauja pieauguma, kas robežojas ar maksātspēju. Un te ir jāraugās plašāk – šī ir lielākā enerģētikas krīze pēdējos divdesmit gados, no kuras cieš visi – arī pašvaldības ceļ trauksmes signālus, jo nezina, kā nomaksāt tik straujo energoresursu izmaksu pieaugumu un tās paredz lielu slogu sociālajam budžetam iedzīvotāju maksātspējas pasliktināšanās dēļ.”

“Republika” ieskatā valdībai ne tikai jāskrien pakaļ kā vienmēr nokavētajam vilcienam, bet vēl svarīgāk paralēli atrast ilgtspējīgu risinājumu Latvijas enerģētikas neatkarības stiprināšanai. Valdībai pārāk aizrāvusies ar diskutablu Covid-19 pasākumu ieviešanu, aizmirstot par energoresursu krīzi. Joprojām nav rastas atbildes un pieņemti konceptuāli lēmumi par šodienas, kā arī tuvāko desmitgažu izstrūkstošo energoresursu jaudu ražošanas procesu. Lietuvas prezidents devis signālu par iespējamu mazas jaudas atomelektrostacijas būvniecību. Kāda ir Latvijas valsts augstāko amatpersonu nostāja? Strausa politika un atsevišķu amatpersonu publiskā retorika, ka Latvija nespēj ietekmēt energoresursu cenas, absolūti neatbilst ilgtermiņa Latvijas nacionālajām interesēm.

Latvijas konkurētspējas un nabadzības risku mazināšanas vārdā, steidzami jārod risinājumi, kā Latvija grasās saražot vajadzīgos energoresursus par konkurētspējīgu cenu patērētājiem.